No nākamā gada pašvaldībām vairs nebūs pienākuma pārvaldīt privātos daudzdzīvokļu namus

Latvijā noslēgumam tuvojas vairāk nekā 30 gadus ilgušais privatizācijas process. Līdz ar to no 2026. gada dzīvokļu īpašniekiem pilnībā būs jāuzņemas atbildība par savu māju pārvaldīšanu — pašvaldības šo funkciju vairs neveiks. Tiem namiem, kas joprojām nav pārņemti, līdz 2025. gada beigām jāpieņem lēmums par turpmāko apsaimniekošanu.
Īsumā
- No 1. janvāra pašvaldībām vairs nebūs jāpiedalās citu īpašnieku māju apsaimniekošanā.
- Līdz gada beigām jānotiek dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei vai aptaujai.
- Ja vienošanās netiek panākta, līgums automātiski paliek ar esošo apsaimniekotāju.
- Likums neuzliek par pienākumu izvēlēties profesionālu pārvaldnieku — var apsaimniekot arī paši.
- Visvairāk nepārņemto māju ir Rīgā.
- Ekonomikas ministrija norāda: tas ir 25 gadu procesa noslēgums.
- Plānots noteikt obligātu rezerves fondu neparedzētiem remontdarbiem.
Kā tas izskatās dzīvē
Mazajos ciemos, piemēram, Tožās pie Kocēniem, daudzas padomju laiku mājas joprojām dzīvo “pa vecam”: līgumu ar apsaimniekotāju nav, bet iedzīvotāji paši savā starpā vienojas par sīkajiem darbiem. Daļai māju iedzīvotāju ir cieša kopiena, taču uzkrājumu nopietnākiem remontiem nav, un līdz šim palīdzējusi pašvaldība.
No 2026. gada šāda prakse vairs nebūs iespējama — pašvaldības vairs nesegs izmaksas, neveiks darbus un nepildīs pārvaldnieka funkcijas. Ja pašvaldībai pieder kāds dzīvoklis, tai būs tikai viena balss kopībā.
Kas jādara iedzīvotājiem
Līdz 2025. gada beigām:
- pašvaldībai jāsasauc mājas kopība vai jāorganizē aptauja;
- iedzīvotājiem jāizlemj, vai turpināt sadarbību ar līdzšinējo apsaimniekotāju, vai dibināt biedrību un pārvaldīt māju pašu spēkiem.
Ja vienoties neizdosies, līgums automātiski paliks spēkā ar līdzšinējo apsaimniekotāju.
Situācija reģionos
Rīgā nepārņemto māju ir visvairāk; citur — mazāk. Valmierā gandrīz visi nami pilsētā jau sen paņēmuši apsaimniekošanu savās rokās, taču pagastos joprojām ir daudz māju, kuru iedzīvotāji pat neapzinās, ka viņi skaitās daudzdzīvokļu mājas īpašnieki un viņiem ir pienākumi.
Iedzīvotāju viedokļi bieži dalās: vieni negrib maksāt pārvaldniekam un visu dara paši, citi uzskata, ka bez profesionālas apsaimniekošanas nav iespējams sakārtot jumtus, pagrabus un veidot uzkrājumus.
Jāņem vērā: bez pārvaldnieka vai biedrības vairākos gadījumos var nebūt pieejami pakalpojumi, piemēram, koplietošanas elektroapgāde.
Kas mainīsies likumā
Ekonomikas ministrija gatavo jaunu pārvaldīšanas likumu, kur paredzēts:
- obligāts rezerves fonds — plānots, ka 1/12 no pārvaldīšanas izmaksām būs jānovirza neparedzētiem gadījumiem;
- skaidrākas prasības par māju pārvaldīšanu un iedzīvotāju atbildību.
Secinājums
Tiem, kuri savu māju jau pārvalda, nekas būtiski nemainīsies. Savukārt tiem, kuri līdz šim dzīvojuši “katrs pats par sevi”, līdz nākamā gada sākumam būs jāvienojas par kopīgām finansēm, lēmumiem un atbildību — pašvaldība vairs “neglābs” drūpošus jumtus vai problēmas ar komunikācijām.
Komentāri
Ierakstīt komentāru