Uztura līguma nianses: kad rūpes kļūst par juridisku saistību

Pie zvērinātiem notāriem Latvijā ik gadu tiek noslēgti vidēji ap 350 uztura līgumu, kuros viena puse nodod otrai naudā vai graudā noteiktu mantisku vērtību apmaiņā pret uzturu – jeb rūpēm, palīdzību un aprūpi. Eksperti norāda, ka cilvēkiem, kuri palikuši vieni, īpaši vecumdienās, uztura līgums nereti ir piemērotākais risinājums, jo tas nodrošina rūpes un drošību apmaiņā pret īpašumu vai citu mantisku vērtību.

Uztura līgums ir vienošanās, kurā viena puse nodod otrai mantisku vērtību, savukārt otra puse apņemas nodrošināt uzturu. Praksē bieži gadās, ka līgumā tiek minēta tikai naudas summa, bet nav precīzi definēts, kas tieši ietilpst uzturā. Tas var radīt domstarpības, jo uztura ņēmēja gaidas par aprūpi bieži vien ir plašākas nekā līguma noteikumi. Vecāka gadagājuma cilvēki, noslēdzot šādus līgumus, nereti cer ne tikai uz praktisku palīdzību, bet arī emocionālu atbalstu, sirsnību un klātbūtni. Eksperti uzsver – sirds siltumu ar līgumu noteikt nevar, tāpēc būtiski jau pašā sākumā atklāti pārrunāt visas vēlmes, iespējas un cerības, tostarp arī tās, kuras nav iespējams precīzi aprakstīt juridiskā dokumentā.

Svarīgi atcerēties, ka uztura līgums atšķiras no dāvinājuma līguma – neatņemamās daļas mantinieki nevar vērst prasības pret uztura devēju. Tādēļ cilvēkam, kurš vēlas nodot savu īpašumu apmaiņā pret uzturu, rūpīgi jāizvērtē attiecības ar ģimenes locekļiem, ja tādi ir. Ja vēlāk attiecības ar ģimeni uzlabotos, mantiniekiem mantojuma tiesības uz šo īpašumu nebūtu piemērojamas.

Bieži vien pret uzturu nodotais īpašums ir arī uztura ņēmēja dzīvesvieta. Šādos gadījumos līgumā jāparedz, ka uztura devējs bez uztura ņēmēja rakstiskas piekrišanas nedrīkst īpašumu pārdot, dāvināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar citām lietu tiesībām. Šie noteikumi obligāti jānostiprina zemesgrāmatā, lai tie būtu spēkā arī trešajām personām. Tāpat eksperti atgādina – cilvēks, kuram ir spēkā esošs uztura līgums, nevar pretendēt uz trūcīgas personas statusu, pat ja citādi tam atbilst.

Uztura devējam pirms līguma noslēgšanas jānoskaidro, vai uztura ņēmējam nav parādsaistību. Tas ir būtiski, jo kreditors var vērst savas prasības pret īpašumu, kas nodots uztura līgumā, ja saistības radušās pirms līguma slēgšanas.

Svarīgi zināt, ka uztura līgums beidzas ar uztura ņēmēja nāvi, bet ne ar uztura devēja nāvi. Ja uztura devējs nomirst, viņa pienākumi pāriet uz mantiniekiem, kas pieņēmuši mantojumu. Ja mantinieki nevēlas turpināt šos pienākumus, viņiem jāatsakās no visa mantojuma kopumā. Tādēļ lēmumu par uztura līguma noslēgšanu ieteicams pārrunāt ģimenes lokā, izvērtējot visus iespējamos scenārijus un sekas. Abas puses var vienpusēji atteikties no līguma, taču galīgo lēmumu par tā laušanu var pieņemt tikai tiesa.

Eksperti uzsver, ka uztura līgums ir juridiski sarežģīts dokuments, kurā jāfiksē visi iespējamie nosacījumi un abu pušu griba. Tādēļ līguma sastādīšana pašu spēkiem bez profesionālas palīdzības ir liels risks. Zvērināts notārs, sagatavojot šādu līgumu, pārliecināsies par abu pušu patieso gribu, izskaidros tiesības un pienākumus, kā arī nodrošinās, ka līguma oriģināls tiek glabāts notariālo aktu grāmatā, kur tas vienmēr būs pieejams. Tas ir īpaši svarīgi gadījumos, kad līguma eksemplārs pazaudēts vai bojāts, piemēram, ugunsgrēkā. Savukārt, ja notārs tikai apliecina parakstus uz privāti sastādīta līguma, šāds dokuments pie notāra netiek glabāts.