Kad kaimiņš ir tuvāk par četriem metriem: kas jāzina par ēku savstarpējiem attālumiem un logiem uz robežas

 Latvijas būvniecības noteikumi un Civillikuma normas stingri nosaka, cik cieši drīkst “sadraudzēties” divas ēkas, ja tās atrodas vienā vai kaimiņu zemesgabalos. Lai gan vienā īpašumā ēku savstarpējo attālumu var izvēlēties brīvāk, šī brīvība beidzas tur, kur sākas kaimiņa tiesības un normatīvo aktu prasības.

Brīvība savā zemē – ar nosacījumiem

Ja vienā zemesgabalā plāno novietot vairākas ēkas, likums nenosaka konkrētu minimālo attālumu starp tām. Šeit galvenais nosacījums – jāievēro vispārējās prasības attiecībā uz attālumu līdz kaimiņa robežai. Citiem vārdiem sakot, īpašnieks var būvēt ēkas pēc savas ieceres, ja vien tās neapdraud ugunsdrošību, netraucē insolāciju (dabiskās gaismas piekļuvi) un neiekļūst kaimiņa teritorijā.

Civillikums: logs – tikai ar noteikumiem

Civillikuma 1091. pants īpaši pievēršas jautājumam par logiem uz kaimiņu pusi. Ja jaunbūves siena atrodas tuvāk par četriem metriem no robežas, tajā logus iebūvēt nedrīkst. Tādā gadījumā logu izvietošana ir pieļaujama tikai tad, ja siena atrodas vismaz četrus metrus no robežas vai vēl tālāk, ja to prasa vietējie būvnoteikumi.

Ja siena jau pastāv un atrodas tuvāk par minētajiem četriem metriem, logus tajā var ierīkot vienīgi ar rakstisku, zemesgrāmatā ierakstītu kaimiņa piekrišanu. Turklāt logiem jābūt izvietotiem tā, lai gaisma telpā ieplūstu vismaz 45 grādu leņķī – tas nozīmē, ka logam jānodrošina pietiekama apgaismojuma kvalitāte, neiejaucoties kaimiņa īpašumā.

Būvnoteikumi: četri metri kā zelta standarts

Ministru kabineta noteikumi Nr. 240 paredz, ka jaunbūves – dzīvojamās mājas, saimniecības ēkas un citas būves – jānovieto vismaz četru metru attālumā no zemesgabala robežas. Šo attālumu drīkst samazināt tikai īpašos gadījumos:

- ja tiek ievērotas ugunsdrošības, higiēnas un insolācijas prasības;

- un ja ir saņemta rakstiska saskaņošana ar kaimiņu – blakus esošās zemes vienības īpašnieku.

Šāds saskaņojums ir būtisks, jo mazāks attālums starp ēkām var radīt riskus: piemēram, ugunsgrēka gadījumā liesmas var vieglāk izplatīties, savukārt pārāk tuva ēka var aizēnot kaimiņa pagalmu vai logus.

Kad vienošanās ar kaimiņu kļūst zelta vērtē

Prakse rāda, ka strīdi par logiem, nožogojumiem un attālumiem starp ēkām bieži rodas tieši tur, kur īpašnieki būvniecības laikā nav savlaicīgi vienojušies. Rakstiska piekrišana, kas ierakstīta zemesgrāmatā, kalpo kā drošības garantija abām pusēm – tā pasargā no pārpratumiem un juridiskām domstarpībām nākotnē.

Tāpēc, plānojot būvniecību tuvu zemesgabala robežai, ieteicams ne tikai pārbaudīt vietējos būvnoteikumus, bet arī runāt ar kaimiņu. Nereti sapratne un laba komunikācija palīdz atrast abām pusēm izdevīgu risinājumu – gan logiem, gan ēku izvietojumam, gan arī drošībai.

Noslēgumā

Lai gan likums dod brīvību rīkoties savā zemē, šī brīvība vienmēr jālīdzsvaro ar cieņu pret kaimiņu un normatīvajiem ierobežojumiem. Četri metri – šķietami neliels attālums – faktiski ir miers, drošība un labas kaimiņattiecības vienlaikus.