Sakārto elektroinstalāciju savās mājās!

Statistika liecina, ka lielākā daļa ugunsgrēku Latvijā izceļas tieši dzīvojamās telpās, privātajā sektorā un pamestajos objektos, un to īpatsvars veido apmēram 80–90% no kopējā ugunsnelaimju skaita. Gandrīz trešdaļa no ugunsgrēkiem mājokļos rodas bojātas elektroinstalācijas dēļ, un atsevišķos periodos apdrošināšanas kompāniju dati rāda, ka pat 45% gadījumu tieši šis iemesls ir bijis nelaimes izraisītājs. Viens no skaidrojumiem ir fakts, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām dzīvo daudzdzīvokļu mājās, kas būvētas padomju laikā, un to elektroinstalācija ir krietni nolietojusies, bieži vien kritiskā un pat cilvēkiem bīstamā stāvoklī.

Nesakārtota elektroinstalācija ir bīstama vairāku iemeslu dēļ. Ja kādā vietā rodas strāvas noplūde, tā var sākt karst un ar laiku aizdegties. Lielu bīstamību rada arī slikti vai nepareizi veikti elektrības vadu savienojumi un nekvalitatīvi kontakti, jo tie sakarst, dzirksteļo un var izraisīt degšanas procesus. Īpaši paaugstināts risks ir ēkās, kas celtas padomju laikā un kur elektroinstalācija bieži nav pārbaudīta kopš mājas nodošanas ekspluatācijā. Tā laika praksē bieži netika ņemta vērā dažādu diametru vai pat dažādu metālu vadu savienošana, kas sekmēja savienojuma vietu sakaršanu un radīja potenciālus ugunsgrēka draudus. Papildu riska faktors ir nepareiza vadu šķērsgriezuma un drošinātāju nominālu izvēle, kad plānākus vadus pievieno drošinātājiem, kas paredzēti lielai strāvai. Šādā situācijā vadi pie slodzes pārkarst un var izraisīt ugunsgrēku.

Svarīgi atcerēties, ka dzīvokļu elektroinstalācijas pārbaudi drīkst veikt tikai sertificēts elektriķis, kas strādā uzņēmumā vai ir reģistrējies kā individuālais darba veicējs. Pārbaudes laikā elektriķis vispirms iepazīstas ar situāciju dzīvoklī, apseko elektrosadali un sastāda elektroinstalācijas shēmu, kurā tiek fiksēti aizsargierīču dati, vadu un kabeļu markas un parametri. Pēc tam tiek mērīta elektroinstalācijas izolācijas pretestība, pārbaudītas elektroiekārtas, zemējuma ierīces un zemējumvadu nepārtrauktības pretestība. Lai pārliecinātos, kā elektroinstalācija uzvedas pie slodzes un vai tā nekarst, ieteicams ieslēgt visus potenciālos strāvas patērētājus un pēc dažām minūtēm elektrosadali pārbaudīt ar termokameru. Termogrāfiskie attēli tiek fiksēti un pievienoti pārbaudes aktam. Tāpat jāveic arī zibensaizsardzības sistēmas apskate un zemējuma kontūru strāvas noplūdes pretestības mērījumi, jo Latvijā ik gadu tiek reģistrēti vidēji 20–30 zibens izraisīti ugunsgrēki.

Normatīvais regulējums nosaka, ka elektroinstalācija jāuztur darba kārtībā un jāekspluatē atbilstoši ražotāja un normatīvo aktu ugunsdrošības prasībām. “Ugunsdrošības noteikumu” 56. punkts paredz, ka elektroinstalācijas, tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces, jāpārbauda reizi 10 gados, savukārt sprādzienbīstamā vidē – ik pēc diviem gadiem, bet ķīmiski agresīvā vidē – reizi gadā. Pārbaudes jāveic, sākot no elektroierīces uzstādīšanas brīža, un tās drīkst veikt tikai sertificēts speciālists. Turklāt kopš 2017. gada ir obligāti jāveic elektroinstalācijas kontaktu savienojumu pārbaude ar termokameru, lai savlaicīgi konstatētu iespējamu sakaršanu un pārslogojumu. Administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, ka par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu fiziskām personām piemēro sodu no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskām – no 280 līdz 1400 eiro.

Lai izvairītos no sodiem un galvenokārt samazinātu ugunsgrēka risku, Latvijas Ugunsdzēsības asociācija aicina iedzīvotājus regulāri pārbaudīt elektroinstalāciju savos mājokļos un darbavietās, piesaistot tikai sertificētus speciālistus. Kā uzsver asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilgvars Cēris, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic plānveida pārbaudes, un arī apdrošinātāji uzrauga ugunsdrošības noteikumu ievērošanu, tomēr atbildība par drošību galvenokārt gulstas uz katru īpašnieku.

No likuma viedokļa – par daudzdzīvokļu mājas koplietošanas elektroinstalāciju pārbaudi atbild pārvaldnieks, savukārt par elektroinstalāciju dzīvoklī atbildīgs ir tā īpašnieks. Mājas apsaimniekotājs pārbaudes koplietošanas telpās – kāpņu telpās, gaiteņos, pagrabos, bēniņos – veic regulāri, taču dzīvokļu īpašnieku pienākums ir rūpēties par elektroinstalācijas pārbaudēm savās telpās. Atbilstoši noteikumiem pārbaudes jāveic reizi desmit gados. Elektroinstalāciju pārbaude jāveic nekavējoties, ja dzīvoklī periodiski pazūd elektrība, parādās strāvas sitiens pieskaroties elektroierīcēm vai novērojama aizdomīga vadu smaka. Šie ir signāli, ka elektrotīklā ir pārslodze un nepieciešams speciālista iejaukšanās. Ja dzīvokļa īpašnieks nezina, kad veikta pēdējā pārbaude, viņš var sazināties ar mājas apsaimniekotāju, kurš piesaistīs sertificētu elektriķi gan pārbaudēm, gan vajadzības gadījumā arī remontdarbiem.

Pirms īpašuma iegādes ieteicams pārliecināties par elektroinstalācijas stāvokli, taču svarīgi atcerēties, ka kopējās ēkas elektroinstalācijas ir visu mājas iedzīvotāju kopīga atbildība. Izvēloties uzņēmumu, kas veiks elektromērījumus, jāņem vērā speciālistu sertifikāti, pieredze un klientu atsauksmes. Tas ir īpaši aktuāli mājās, kas celtas padomju laikā vai deviņdesmito gadu sākumā, kur novecojušas ir ne tikai kopējās ēkas komunikācijas, bet arī dzīvokļu elektroinstalācijas, turklāt cilvēki tās turpina noslogot ar modernām jaudīgām ierīcēm.

Sabiedriskās aptaujas “Elektrodrošības indekss” dati rāda satraucošu ainu – 61% Latvijas iedzīvotāju, kas pēdējo desmit gadu laikā nav mainījuši dzīvesvietu, šajā laikā nav veikuši mājokļa elektroinstalācijas pārbaudi. Vēl 16% uz šo jautājumu nemaz nespēj atbildēt, bet 45% aptaujāto nemaz nezina, ka pārbaude ir obligāta. Eksperti norāda, ka šie rādītāji ir satraucoši un aktualizē diskusiju par iespējamiem risinājumiem elektrodrošības un ugunsdrošības uzlabošanai, tostarp iespējamiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas stiprinātu prasības dzīvojamo namu elektroinstalāciju uzturēšanai un uzraudzībai.