Kādas ir būvniecības prasības, ja uzbūvētā dzīvojamā māja ir jālegalizē

Lai legalizētu esošo vai nelikumīgi uzbūvēto būvapjomu, nepieciešams sakārtot dokumentāciju. Tas, ka ēka jau ir uzbūvēta, neizslēdz būvprojekta izstrādes procesu un būvatļaujas saņemšanu. Saskaņā ar būvniecības normatīviem ēku drīkst ekspluatēt tikai pēc tās nodošanas ekspluatācijā, kas ietver gan būvprojekta izstrādi, gan tā saskaņošanu vietējā būvvaldē.

Pirmais solis – topogrāfiskā plāna sagatavošana. Topogrāfiskais plāns sniedz skatu no augšas uz zemesgabalu, parādot gan apkārtni, gan esošās komunikācijas un augstuma atzīmes. Šis plāns ir derīgs vienu vai divus gadus pēc izgatavošanas un to var pasūtīt pie sertificēta mērnieka. Topogrāfiskā plāna sagatavošana izmaksā aptuveni 250 eiro par hektāru.

Kad topogrāfiskais plāns ir gatavs, var doties pie arhitekta. Līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments, zemesgabala īpašumtiesību dokuments (zemesgrāmatu apliecība), zemesgabala robežplāns, kā arī dokumenti par esošajām būvēm uz zemesgabala. Ja ēka ir vēsturiska vai cietusi ugunsgrēkā, nepieciešama arī tās kadastrālās uzmērīšanas lieta.

Arhitektam, sadarbojoties ar būvniecības speciālistu, jāpārbauda ēkas konstruktīvā noturība un jāveic tās izpildu uzmērījumi. Pēc tam tiek sagatavots ēkas pārbūves būvprojekts un jāsaņem būvatļauja.

Būvniecība bez projekta un būvatļaujas ir uzskatāma par patvaļīgu būvniecību, kas neatbilst Būvniecības likuma prasībām (Būvniecības likuma 18. panta otrā daļa). Tas nozīmē, ka būvniecība ir nelikumīga un var sekot administratīvas sankcijas, piemēram, soda piemērošana vai pat būves nojaukšana (Būvniecības likuma 19. pants).

Patvaļīga būvniecība ir arī ēkas vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam vai būvdarbi, kas uzsākti bez atbilstošas projekta dokumentācijas, ja tāda nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Ja tiek legalizēta jau uzbūvēta ēka bez būvatļaujas, tad nepieciešams izstrādāt ēkas pārbūves būvprojektu, veikt konstruktīvos un izpildu mērījumus, saņemt būvatļauju un veikt citas darbības atbilstoši likuma prasībām.

Tātad dokumentāciju sakārtot ir nepieciešams, pat ja ēka jau pastāv, veicot šādas darbības:

1. Pārbaudīt ēkas konstruktīvās noturības un veikt izpildu mērījumus;

2. Izstrādāt pārbūves būvprojektu, kas atspoguļo faktiskos būves datus un atbilst būvnormatīviem;

3. Saskaņot būvprojektu ar būvvaldi;

4. Saņemt būvatļauju;

5. Veikt būvdarbus vai pārbūvi, ja nepieciešams;

6. Nodot ēku ekspluatācijā;

7. Sakārtot īpašuma tiesības.

Būvniecības procesa kārtību, nepieciešamos dokumentus un kontroli veicošās institūcijas nosaka gan Būvniecības likums, gan Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumi Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”.

Būvniecība bez atļaujas un projekta var radīt juridiskas sekas īpašuma tiesību nostiprināšanai, kā arī apdraudēt īpašuma drošību un ēkas ekspluatācijas iespējas.

Priekšnoteikums īpašuma tiesību atzīšanai uz ēku (būvi) ir apstāklis, ka tā uzcelta saskaņā ar apstiprinātu būvprojektu un būvvaldes atļauju, tas ir, ja ēka ir uzcelta likumīgi.