Ar grozījumiem Ēku būvnoteikumos atvieglota mazo būvniecības ieceru īstenošana

Veicot grozījumus Ēku būvnoteikumos, vienkāršota mazāka mēroga būvniecības projektu īstenošana. Tajā pašā laikā ir samazināts tās ēkas maksimālais platības apmērs, kuru drīkst būvēt paša spēkiem. Spēkā stājušies noteikumu grozījumi, kas padara prasības attiecībā uz mazām būvniecības iecerēm vienkāršākas. Vienlaikus ir samazināts tas dzīvojamās ēkas platības slieksnis, līdz kuram iespējams būvdarbus veikt paša spēkiem, nepiesaistot profesionālu būvkomersantu. Daļa no šiem jauninājumiem tiks piemēroti, sākot no 2026. gada janvāra.

Ekonomikas ministrija norāda, ka izstrādātie grozījumi ievērojami paātrinās nelielu būvprojektu realizācijas procesu, samazinās birokrātiskās prasības un mazinās līdz šim obligāti iesniedzamās dokumentācijas apjomu.

Būvniecības dokumenti vairs nebūs vajadzīgi jaunu mazēku celtniecībai

Grozījumos noteikts, ka turpmāk nebūs nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti šādos gadījumos:

– ja tiek būvēta jauna mazēka (piemēram, transporta pieturu nojume vai cita šajā grupā iepriekš neklasificēta ēka, tai skaitā palīgēka) ārpus pilsētas robežām, ar nosacījumu, ka tā neatrodas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā (7.3.4. apakšpunkts);

– ja mazēka (iepriekš neklasificēta ēka vai palīgēka) tiek uzbūvēta, novietota vai nojaukta pilsētā uz zemesgabala, kur pieļaujama viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas būvniecība, ar izņēmumu attiecībā uz kultūras pieminekļu aizsargājamām teritorijām (7.3.5. apakšpunkts).

Ekonomikas ministrijas skaidrojums ir šāds: “Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā nebūs nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija mazas ēkas (līdz 25 m²) jaunai būvniecībai vai novietošanai ciemos un lauku teritorijās (izņemot valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijās), kā arī mazas ēkas jaunai būvniecībai vai novietošanai pilsētā, zemesgabalā, kurā ir atļauta viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas būvniecība (izņemot valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijās).”

No 2025. gada 1. augusta spēkā stājas Ēku būvnoteikumu grozījumi\*, kuru mērķis ir vienkāršot un padarīt mazēku būvniecību mazāk birokrātisku.

Saskaņā ar jauno kārtību mazēkas, piemēram, transporta pieturu nojumes vai citas šajā grupā neklasificētas ēkas (tai skaitā arī palīgēkas) ārpus pilsētām būs iespējams būvēt, izvietot vai nojaukt bez iepriekšējas būvniecības dokumentācijas vai būvvaldes atļaujas. Savukārt pilsētās šādas mazēkas varēs īstenot bez saskaņošanas ar būvvaldi, ja zemesgabals ir paredzēts vienas vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas būvniecībai, paskaidro Māris Demme, Būvniecības valsts kontroles biroja Būvniecības kontroles departamenta vadītājs.

Taču šāda vienkāršotā kārtība nav piemērojama, ja mazēka paredzēta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā, neatkarīgi no tās atrašanās pilsētā vai ārpus tās.

Mazēkas tiek definētas kā ēkas ar apbūves laukumu līdz 25 kvadrātmetriem. Savukārt "citas iepriekš neklasificētas ēkas" ir tās, kurām piešķirts būvju klasifikācijas kods “1274”. Šajā grupā ietilpst arī palīgēkas, piemēram, saimniecības ēkas pie dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām, individuālas garāžas, siltumnīcas, pagrabi, nojumes, āra tualetes un līdzīgas būves.

Piemēram, ja Jānis plāno uzbūvēt nelielu 20 m² siltumnīcu savā īpašumā ārpus pilsētas teritorijas, kas nav kultūras pieminekļu aizsardzības zonā, viņam šai būvniecībai nebūs nepieciešama būvatļauja vai saskaņojums ar būvvaldi.

Tāpat arī Annas ģimene, kas dzīvo pilsētā savā privātajā zemesgabalā, kur ir atļauta viena vai divu dzīvokļu mājas būvniecība, varēs novietot jau sagatavotu 10 m² pirti bez nepieciešamības saņemt būvniecības atļauju vai saskaņojumu ar būvvaldi.

Tomēr Būvniecības valsts kontroles biroja vadītāja Baiba Vītoliņa atgādina, ka, arī veicot šāda veida mazēku būvniecību, ir jāievēro Aizsargjoslu likums, ugunsdrošības noteikumi, trešo personu tiesības un attiecīgās pašvaldības saistošie noteikumi.

Pašvaldību teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi nosaka gan pieļaujamos ēku parametrus, gan prasības par attālumu starp galvenajām ēkām un palīgēkām. Ir būtiski, lai ēka tiktu novietota saskaņā ar spēkā esošo regulējumu, piemēram, ēkas minimālais attālums līdz zemesgabala robežai nedrīkst būt mazāks par 4 metriem, ja vien nav saņemta kaimiņa piekrišana. Tāpat ēkas, kas atrodas aizsargjoslā, drīkst būvēt tikai ar attiecīgā objekta īpašnieka piekrišanu. Atsevišķos gadījumos var būt noteikti ierobežojumi attiecībā uz palīgēku izvietošanu zemesgabala priekšpagalmā.

BVKB uzsver: ņemot vērā, ka turpmāk mazēkas un palīgēkas drīkstēs būvēt bez būvniecības dokumentiem, tās netiks iekļautas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un nebūs reģistrējamas zemesgrāmatā. Tomēr, ja īpašnieks vēlas, lai mazēka tiktu reģistrēta kadastrā un ierakstīta zemesgrāmatā, nepieciešams Būvniecības informācijas sistēmā iesniegt paziņojumu par būvniecību.

Tāpat tiek atgādināts, ka iedzīvotāji var vērsties savas pašvaldības būvvaldē, lai saņemtu konsultācijas par mazēku un palīgēku būvniecības nosacījumiem un administratīvās teritorijas ierobežojumu ievērošanu.

Vienkāršotas prasības būvniecībai, pārbūvei un novietošanai

Noteikumu 7.1 4. un 7.1 6. apakšpunktu grozījumi paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra, iesniedzot paziņojumu par būvniecību (bez būvvaldes akcepta), būs iespējams uzsākt pirmās grupas dzīvojamo ēku, palīgēku vai lauksaimniecības nedzīvojamo ēku jaunu būvniecību vai novietošanu (ja vien būve neatrodas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā), kā arī otrās grupas viena vai divu dzīvokļu māju atjaunošanu vai pārbūvi, ja netiek mainīts būvapjoms vai ēkas lietošanas veids.

Tāpat no nākamā gada būs iespējams īstenot jaunas pirmās grupas ēkas vai otrās grupas vienas dzīvokļa dzīvojamās ēkas ar platību līdz 200 m² būvniecību vai novietošanu, izmantojot paskaidrojuma rakstu, nevis būvatļauju.

Būvniecība pašu spēkiem – līdz 200 m²

Saskaņā ar Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna 2024.–2027. gadam 3.2.1. pasākumu ir samazināta platība, ko drīkst būvēt paša spēkiem bez būvkomersanta piesaistes – no 400 m² uz 170 m².

Šo izmaiņu mērķis ir mazināt praksi, kad cilvēki formāli deklarē, ka veic būvniecību pašu spēkiem, taču faktiski darbus veic nelicencētas “brigādes”, kas nav iekļautas būvkomersantu reģistrā. “Būtībā ar šādu regulējumu tiek veicināta ēnu ekonomika,” uzsvērts noteikumu grozījumu anotācijā. Tāpat atzīts, ka, konsultējoties ar nozaru pārstāvjiem, secināts – optimālais variants vienas ģimenes mājas būvniecībai ir ēka līdz 200 m².

Tādēļ no 2026. gada 1. janvāra noteikumu 107.1. apakšpunktā tiks iekļauts jauns formulējums – persona, kura savām vajadzībām būvē vienas dzīvokļa māju līdz 200 m², varēs to darīt bez arhitekta vai būvinženiera profesionālajām tiesībām.

Vienlaikus tiks saglabātas tiesības fiziskām personām, zemnieku vai zvejnieku saimniecībām arī turpmāk pašu spēkiem būvēt palīgēkas un lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas (ne augstākas par diviem stāviem), ja to apbūves laukums nepārsniedz 400 m² un būvtilpums – 2000 m³.

Pārejas noteikumos arī paredzēts, ka tie būvniecības ierosinātāji, kuriem līdz šim bija atļauts būvēt pašu spēkiem, varēs to turpināt darīt. Iepriekš uzsāktos būvdarbus būs iespējams pabeigt pēc līdzšinējiem noteikumiem.

Dzīvojamo ēku nodošana ekspluatācijā kļūst vienkāršāka

Ēku būvnoteikumu grozījumi ietver arī jaunu 160.1 punktu, kas nosaka, ka no 2026. gada otrās grupas vienas dzīvokļa dzīvojamo māju varēs pieņemt ekspluatācijā arī tad, ja:

– ir pilnībā pabeigti galvenie būvdarbi, izbūvēti inženiertīkli, veikta fasādes apdare un iekārtota ielas puse teritorijā;

– ir pilnībā izbūvēta vismaz viena dzīvojamā istaba, virtuve un sanitārais mezgls, kā arī visas sanitārās iekārtas ir pieslēgtas inženiertīkliem.

Tāpat grozījumi paredz, ka noteiktos gadījumos paskaidrojuma raksts vai paziņojums par būvniecību būs uzskatāms arī par iesniegumu Valsts zemes dienestam, lai reģistrētu vai aktualizētu ēkas vai tās telpu grupas datus Nekustamā īpašuma valsts kadastrā. Anotācijā skaidrots: “Proti, paskaidrojuma raksta gadījumā – otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūve, bet paziņojuma par būvniecību gadījumā – otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas atjaunošana vai pārbūve.”