Autortiesības un īpašumtiesības būvprojektēšanā

Būvprojekta pasūtītāji bieži vien kļūdaini pieņem, ka, ja viņi ir pasūtījuši un samaksājuši par konkrēto projektu, viņiem automātiski ir neierobežotas tiesības ar to rīkoties kā viņi vēlas, un veikt jebkādas izmaiņas, kad vien tas šķiet nepieciešams. Tomēr šī pieeja ir kļūdaina. Diskusijas par būvprojekta autora (arhitekta) un pasūtītāja (mājas īpašnieka) tiesību attiecībām, kā arī to iespējamiem konfliktiem, ir ļoti aktuālas, un jau iepriekš ir daudz rakstīts par šo tēmu. Neskatoties uz to, šajā jomā joprojām pastāv vairākas neskaidrības. Piemēram, mājas īpašnieki būvniecības laikā nereti vēlas veikt dažādas izmaiņas ēkas konstrukcijās, kas sākotnējā būvprojekta pasūtīšanas laikā nebija paredzētas, bet pēc laika ir kļuvušas piemērotākas īpašnieka interesēm. Vai viņam ir tiesības veikt šādas izmaiņas projektā? Vai īpašniekam ir tiesības izmantot arhitekta sagatavotos materiālus, piemēram, Excel tabulas, rasējumus CAD formātā vai citus dokumentus, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas? Tā kā līgumos reti ir skaidri norādīts, kādā formātā būvprojekts būtu jānodod pasūtītājam, šādi jautājumi bieži rodas būvniecības procesā. Saskaņā ar Autortiesību likuma normām, jebkurām izmaiņām, kas tiek veiktas būvprojektā, nepieciešama ne tikai autora (arhitekta), bet arī citu personu, kas piedalījušās būvprojekta izstrādē, piekrišana. Tādējādi šie jautājumi ir ļoti svarīgi, un tie bieži rada domstarpības būvniecības laikā.

Atbilstoši Autortiesību likuma regulējumam autoram saglabājas pilnīgas un neierobežotas tiesības uz viņa radīto darbu, pat ja tas ir pasūtīts un par to samaksāts, izņemot gadījumus, kad līgumā ir norādīts citādi. Tādējādi, ja pasūtītājs ir veicis maksājumu par konkrēto darbu, viņam tas negarantē tiesības rīkoties ar darbu pēc saviem ieskatiem.

Pētījumi, kas analizē Autortiesību likuma un Būvniecības likuma normu kolīzijas, liecina, ka šādas pretrunas ietekmē normālu tiesiskās sistēmas darbību un bieži traucē pilsoņu tiesību aizsardzību. Šādas kolīzijas rada neērtības tiesību piemērošanā, apgrūtina normatīvo aktu piemērošanu un kavē tiesiskuma uzturēšanu sabiedrībā. Līdz ar to ir nepieciešams vienmērīgi un skaidri regulēt šo tiesisko attiecību jomu.

Šobrīd būvniecības tiesiskais regulējums ir dinamiski attīstošs un piedāvā plašas iespējas pielāgot tiesisko regulējumu gan būvniecības dalībniekiem, gan pašvaldībām un tiesām, kas ir iesaistītas būvniecības procesā.

Kas ir būvprojekts?

Autortiesību likums skaidri nenosaka, kas tieši ir būvprojekts un kas tajā ietilpst, taču tas nosaka vairākas iespējas, kā būvprojekts var tikt izpausts. Tā var būt dažādu veidu darbi, piemēram, ēku, struktūru, arhitektūras darbi, skices, meti, risinājumi, pilsētbūvniecības darbi, parku un dārzu projekti un citi būvniecības risinājumi, kas saistīti ar konkrētu objektu būvniecību.

Būvniecības likumā būvprojekts ir definēts kā grafisko un tekstu dokumentu kopums, kas nepieciešams būvniecības ieceres realizēšanai. Būvprojekta izstrādātājam ir tiesības veikt autoruzraudzību, ja tiek noslēgts attiecīgs līgums. Būvprojekta nosacījumi tiek skaidri noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos un attiecīgajos speciālajos būvnoteikumos.

Būvprojekta autora tiesības

Būvprojekta autors kā jebkurš cits radošā darba veicējs saglabā pilnīgas tiesības lemt par sava darba izmantošanu. Tas ietver gan personiskās tiesības, gan mantiskās tiesības. Personiskās tiesības nozīmē to, ka autoram ir tiesības prasīt, lai viņu atzīst par darbu autoru un lai viņa vārds tiktu pieminēts pie projekta, kā arī tiesības aizliegt vai atļaut jebkādas izmaiņas darbā. Mantiskās tiesības dod autoram iespēju atļaut citām personām izmantot viņa darbu, taču arī šajās tiesībās ir paredzēta iespēja atļaut citām personām veikt pārveidojumus, ja tas ir norādīts līgumā. Šīs normas var radīt problēmas būvniecības jomā, jo tās atstāj plašas iespējas interpretācijai un atšķirīgām pieejām.

Līguma slēgšana

Ja tiek noslēgts rakstisks līgums, tajā skaidri jānorāda nosacījumi, kā autors veiks darbu, termiņi un kārtība, kādā būvprojekts būs jānodod pasūtītājam. Līgumā jānosaka arī tas, kā tiks nodotas autortiesības un kāds būs to lietošanas apjoms. Ja līgums tiek slēgts ar komersantu, pasūtītājam jānodrošina, ka komersantam pieder visas tiesības, kuras tas nodos tālāk.

Ja līgums nav noslēgts vai tajā ir nepilnības, tas nenozīmē, ka pasūtītājam nav tiesību izmantot būvprojektu. Pat ja līgumā nav skaidri norādītas autortiesību pārejas nosacījumi, tiesu prakse liecina, ka darbs tiek nodots pasūtītājam ar tiesībām izmantot to tādā veidā, kā tas paredzēts būvniecības procesā.

Vai tabulas un rasējumi ir būvprojekta sastāvdaļa?

Autora tiesības uz darbu nav saistītas ar īpašumtiesībām uz fiziskajiem materiāliem, kuros darbs ir izpausts. Ja līgumā nav noteikts citādi, autoram nav pienākuma nodot pasūtītājam visus materiālus, kas tika izmantoti būvprojekta izstrādē. Tomēr, ja pasūtītājs vēlas iegūt šos materiālus digitālā formātā vai papildus izdrukātajam projektam, tas ir jāapspriež ar autoru, un attiecīgais jautājums būtu jāatrisina līgumā.

Būvprojekta autoram jānodrošina, ka viņa sagatavotie materiāli tiek glabāti un pieejami atbilstoši normatīvajiem aktiem, un tie jāuzrāda, ja to pieprasa attiecīgās valsts un pašvaldību institūcijas.