Moduļu mājas: mīti un realitāte. Kāpēc tieši tās tiek sauktas par nākotnes mājokļiem?

Moduļu mājas vairs nav tikai risinājums pagaidu apmešanās vietām vai sezonāliem namiņiem. Tās kļūst par pilnvērtīgu alternatīvu tradicionālajām privātmājām, piedāvājot ātrumu, kvalitāti, energoefektivitāti un elastību vienuviet. Taču ap šo būvniecības veidu joprojām virmo virkne mītu. Vai moduļu mājas tiešām ir tik drošas un izturīgas? Kā tās atšķiras no ierastajām karkasa mājām? Un kāpēc daudzi uzskata, ka tieši šis ir nākotnes mājoklis?

Kas īsti ir moduļu mājas?

Moduļu māja tiek būvēta no rūpnīcā iepriekš izgatavotiem būvmoduļiem – telpiskiem blokiem, kuros jau ir sienas, grīdas, griesti, logi, durvis, elektroinstalācija un bieži vien arī iekšējā apdare. Atkarībā no projekta, katrs modulis var būt atsevišķa istaba vai daļa no telpas. Šie moduļi tiek piegādāti uz objektu un montēti uz pamatiem kā būvniecības "lego", veidojot vienotu un pilnvērtīgu ēku.

Šāda pieeja būtiski saīsina būvniecības procesu, samazina atkarību no laikapstākļiem un ievērojami paaugstina kvalitātes kontroli – jo viss tiek darīts rūpnieciski precīzos apstākļos.

Galvenās priekšrocības, kas izceļ moduļu mājas

1. Būvniecības ātrums.

Kamēr klasiskas mājas būvniecība var ilgt vairākus mēnešus vai pat gadu, moduļu māju var uzstādīt pāris nedēļu laikā. Rūpnīcā moduļus izgatavo paralēli pamatu sagatavošanai, tādējādi ievērojami samazinot laiku līdz atslēgu nodošanai.

2. Kvalitātes kontrole.

Moduļu izgatavošana rūpnīcā notiek stabilos, neatkarīgos apstākļos – bez lietus, vēja vai ziemas sala. Tas ļauj precīzi ievērot tehnoloģijas, izmantot augstvērtīgus materiālus un novērst tādus defektus kā šķības sienas vai slapjuma bojājumi.

3. Energoefektivitāte.

Moduļu mājās bieži tiek izmantotas CLT (krusteniski līmētas koka) paneļu tehnoloģijas, kas nodrošina izcilu siltumizolāciju un mazus siltuma zudumus. Tas ļauj samazināt apkures izdevumus un uzlabot dzīves komfortu.

4. Ekoloģiska pieeja.

Rūpnīcā ražojot ēkas elementus, būvniecības laikā rodas būtiski mazāk atkritumu nekā uz vietas būvējot klasisku māju. Tas padara moduļu mājas videi draudzīgākas un tīrākas arī pašā būvlaukumā.

5. Elastīgums un paplašināmība.

Moduļu māju iespējams viegli pielāgot dzīves situācijas izmaiņām. Ja nepieciešama lielāka platība, iespējams vienkārši pievienot vēl vienu vai vairākus moduļus.

6. Cena un prognozējamība.

Tā kā gandrīz visa būvniecība notiek rūpnīcā, klientam jau iepriekš zināmas konkrētas izmaksas, samazinot neparedzētus izdevumus, kas bieži rodas klasiskajā būvniecībā.

Kā notiek būvniecības process?

Pēc projekta izvēles un saskaņošanas, rūpnīcā sākas moduļu ražošana. Parasti jau šajā etapā tiek veikta arī iekšējā apdare, uzstādītas elektroinstalācijas, santehnika, pat virtuves mēbeles. Tikmēr objektā tiek gatavots pamats – visbiežāk skrūvpāļu vai plātņu pamats. Kad modulis gatavs, to nogādā būvlaukumā, kur notiek uzstādīšana – tas var aizņemt vien pāris dienas. Pēc tam tiek veikta salāgošana, komunikāciju pieslēgšana un nodošana ekspluatācijā.

Kā moduļu mājas atšķiras no karkasa mājām?

Lai gan abi risinājumi izmanto koka konstrukcijas un var vizuāli izskatīties līdzīgi, starp tiem pastāv būtiskas atšķirības:

- Būvniecības vieta. Karkasa mājas tiek būvētas tieši uz vietas, pakļaujot procesu klimatiskajiem riskiem. Moduļu mājas tiek gatavotas iekštelpās – rūpnīcā.

- Laiks. Moduļu māja var tikt pabeigta 1–2 mēnešos, bet karkasa ēka – bieži vien 3–6 mēnešos vai ilgāk.

- Kvalitātes kontrole. Rūpnīcas ražošana nodrošina augstāku un vienmērīgāku kvalitāti nekā roku darbs uz vietas.

- Piegādes un loģistika. Karkasa mājas materiāli tiek piegādāti un montēti uz vietas, savukārt moduļu mājas jātransportē kā lielgabarīta krava, kas var būt izaicinājums šaurās vietās.

- Dizaina brīvība. Karkasa mājas bieži ļauj lielāku arhitektonisko brīvību. Moduļu mājās noteicošais faktors ir rūpnīcas formāts un transportēšanas iespējas, bet arī tās kļūst arvien elastīgākas.

Vai moduļu mājas tiešām ir nākotne?

Ņemot vērā darba spēka trūkumu, energoefektivitātes prasību pieaugumu un vēlmi pēc ātri pieejamiem mājokļiem, moduļu mājas izskatās pēc ļoti loģiska attīstības virziena. Tās īpaši noder pilsētu un piepilsētu attīstībā, tūrisma infrastruktūrā, kā arī situācijās, kur nepieciešams strauji reaģēt – piemēram, pēc dabas katastrofām vai humānām krīzēm.

Tiesa, Latvijā šī tehnoloģija vēl nav kļuvusi par normu, bet arvien vairāk projektu un ražotāju piedāvā šādu risinājumu. Iespējams, tuvākajos gados mēs redzēsim īstu moduļu būvniecības uzplaukumu arī mūsu tirgū.