Apkures sezona nav tikai par siltumu: kāpēc jāpārbauda dūmvadi, ventilācijas kanāli un apkures iekārtas?

Kad rudenī kļūst vēsāks un sākam domāt par apkures iedarbināšanu, reti kurš iedomājas, ka aiz mierīgās kamīna liesmas vai centrālās apkures radiatora siltuma slēpjas potenciāls risks. Kamēr logs svīst un radiatori klusi čukst, dūmvados un ventilācijas šahtās var notikt ne tik redzami, bet ļoti nozīmīgi procesi, kas ietekmē gan mūsu drošību, gan veselību. Tāpēc katru gadu pirms apkures sezonas obligāti jāpievērš uzmanība sava mājokļa "neredzamajiem elpceļiem".

Likums prasa – pārbaudi!

Jau vairākus gadus normatīvie akti skaidri nosaka: dūmvadu, ventilācijas kanālu un apkures iekārtu tehniskais stāvoklis ir jāpārbauda regulāri. Pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”, ikvienam ēkas īpašniekam vai valdītājam ir pienākums vismaz reizi gadā pārbaudīt:

- dūmvadus un dūmgāzu novadsistēmas,

- dabiskās ventilācijas kanālus,

- kā arī apkures iekārtas un ierīces, kuras darbojas ar cieto, šķidro vai gāzveida kurināmo.

Turklāt, ja iekārta tiek lietota sezonāli (piemēram, tikai ziemā), pārbaude jāveic tieši pirms tās atkārtotas iedarbināšanas. Nav nozīmes, vai māja ir neliela vasarnīca vai liela daudzdzīvokļu ēka – atbildība attiecas uz visiem.

Par noteikumu neievērošanu draud ne tikai sods (saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu), bet – vēl svarīgāk – ugunsnelaimes risks.

Ne tikai uguns, bet arī oglekļa monoksīds

Bieži vien cilvēki iedomājas, ka dūmvads – tas ir vienkārši skurstenis, kas izvada dūmus. Taču praksē viss ir daudz sarežģītāk. Neattīrīts, aizsērējis vai sabojāts dūmvads var kļūt par ugunsgrēka perēkli, īpaši, ja kurināms ir slapjš malka vai cita zemas kvalitātes degviela.

Vēl viens slēpts, bet nāvējošs drauds – oglekļa monoksīds, jeb tā dēvētā klusā inde. Šī gāze nav ne redzama, ne sajūtama, bet tā var izraisīt smagu saindēšanos un pat nāvi. Tāpēc jebkuras izmaiņas vilkmes spēkā, aizdomīgas smakas vai bieža logu svīšana nav tikai niķi – tie ir brīdinājuma signāli, ka jāmeklē profesionāļa palīdzība.

Kas drīkst pārbaudīt?

Saskaņā ar likumu, dūmvadu un ventilācijas kanālu pārbaudi drīkst veikt tikai sertificēts speciālists. Tas nozīmē – ne pašrocīgi, ne "kaimiņš ar pieredzi" nav risinājums. Speciālists ne tikai attīra sistēmu, bet arī novērtē tās tehnisko stāvokli, nepieciešamības gadījumā sastāda pārbaudes aktu, kas ir svarīgs arī apdrošināšanas vai būvvaldes kontekstā.

Līdzīgi ir ar gāzes apkures iekārtām – to tehnisko apkopi var veikt tikai sertificēti apkures tehniķi, kas pārzina konkrēto tehnoloģiju.

Dabiskais vēdinājums – dzīvokļa neredzamā elpa

Vēl viena bieži aizmirsta, bet kritiski svarīga sistēma – dabiskā ventilācija. Tā nodrošina, ka gaiss mājoklī cirkulē un mitrums nenogulsnējas sienās, radot pelējumu. Mūsdienās, kad logi ir hermētiski un siltināšana kļūst arvien efektīvāka, ventilācijas nozīme pieaug vēl vairāk. Ja kanāli ir aizsērējuši, uzstādīti nepareizi vai vispār bojāti – tas apdraud ne tikai cilvēka komfortu, bet arī viņa veselību.

Turklāt, ja ventilācijas kanāli tiek izmantoti arī gaisa ieguvei apkures vajadzībām, to funkcionalitāte kļūst vēl nozīmīgāka. Ne velti ugunsdrošības noteikumi pieprasa arī šo kanālu pārbaudi – un ne tikai vizuāli, bet ar atbilstošām mērierīcēm, ja nepieciešams.

Kas jāņem vērā īpašniekiem?

Ja esi privātmājas saimnieks – atbildība ir pilnībā uz taviem pleciem. Ja dzīvo daudzdzīvokļu mājā, ventilācijas un dūmvadu sistēmas pārbaudi organizē mājas apsaimniekotājs, taču katram dzīvokļa īpašniekam ir pienākums nodrošināt piekļuvi šiem kanāliem un iekārtām.

Praktiski tas nozīmē:

- Laicīgi jāsazinās ar pārbaudes speciālistu (piemēram, skursteņslauķi).

- Jāiztīra piekļuves vietas dūmvadam un ventilācijas šahtai.

- Jāseko, lai pēc pārbaudes tiek saņemts rakstisks akts, kas apliecina sistēmu atbilstību drošības prasībām.

Dzīvības cena – pārbaudes akta attālumā

Lai arī pārbaude var šķist kā vēl viens izdevums, tas ir ieguldījums drošībā. Līdzīgi kā tehniskā apskate automašīnai – tā nav tikai formalitāte, bet veids, kā pasargāt sevi, savus tuviniekus un īpašumu.

Šajā kontekstā jāatgādina arī apdrošināšanas nozīme – vairums polišu nosaka, ka atlīdzība par ugunsnelaimi netiek izmaksāta, ja īpašumā nav bijušas veiktas obligātās ugunsdrošības pārbaudes. Tāpēc ne tikai ugunsdzēsēji, bet arī juristi un apdrošinātāji iesaka šo jautājumu uztvert nopietni.

Praktisks kontrolsaraksts īpašniekiem: ko pārbaudīt pirms apkures sezonas?

🔲 1. Pārbaudīti dūmvadi un skursteņi

Izsaukts sertificēts skursteņslauķis.

Veikta mehāniskā tīrīšana.

Noformēts pārbaudes akts.

🔲 2. Pārbaudīti dabiskās ventilācijas kanāli

Pārbaudīta vilkme (piemēram, ar papīra strēmeli).

Nav aizsērējuši restes vai šahtas.

Ventilācijas šahtas pieejamas speciālistam.

🔲 3. Apkures iekārtas tehniskā apkope

Cietā kurināmā katlam veikta apkope.

Gāzes katlam veikta sertificēta apkure un regulēšana.

Kamīniem, krāsnīm un plītīm veikta vizuālā pārbaude (vai profesionālā tīrīšana).

🔲 4. Ugunsdrošības inventārs

Uzstādīts dūmu detektors (obligāts dzīvokļos un privātmājās).

Nomainītas baterijas dūmu detektorā.

Ugunsdzēšamais aparāts (ieteicams, īpaši mājās ar cieto kurināmo).

🔲 5. Dokumentācija

Saglabāti visi pārbaudes akti.

Informācija nodota apsaimniekotājam (daudzdzīvokļu ēkās).

Apdrošināšanas polise atjaunināta.

⚠️ Biežākie pārkāpumi un kļūdas, ko pieļauj mājokļu īpašnieki

❌ Pārbaudes neveikšana vispār

Daudzi īpašnieki kļūdaini uzskata, ka, ja viss “līdz šim darbojas”, pārbaude nav vajadzīga. Tā nav – likums pieprasa regulāras pārbaudes neatkarīgi no tā, vai redzamas problēmas.

❌ Neatbilstošas personas piesaistīšana

Kaimiņa palīdzība vai “meistars bez sertifikāta” var iztīrīt skursteni, bet viņš nedrīkst izsniegt pārbaudes aktu, kas nepieciešams gan likumiski, gan apdrošināšanas vajadzībām.

❌ Skursteņa vai ventilācijas kanālu aizmūrēšana vai pārbūve bez saskaņošanas

Īpašnieki mēdz aiztaisīt vecos skursteņus vai izmainīt ventilācijas risinājumus, neinformējot būvvaldi vai neizstrādājot tehnisko projektu. Tas ir nopietns pārkāpums, kas var apdraudēt visu māju.

❌ Ventilācijas kanālu izmantošana virtuves nosūcējiem bez pārdomāta risinājuma

Nezinot vai neievērojot noteikumus, daudzi pieslēdz virtuves tvaika nosūcējus tieši pie dabiskās ventilācijas kanāliem, tā bloķējot gaisa cirkulāciju un traucējot kaimiņiem (īpaši daudzdzīvokļu mājās).

❌ Ignorēti vilkmes traucējumi

Ja liesma plītī mirgo, degviela slikti sadegas vai telpā uzkrājas mitrums – tās ir pazīmes, ka ventilācijas vai dūmgāzu novade nedarbojas pareizi. To ignorēšana var beigties letāli.

Noslēgumā – viena pārbaude gadā var glābt dzīvības. Mājoklis nav tikai sienas un jumts – tā ir vide, kur dzīvojam, guļam, elpojam. Un lai šī vide būtu droša, tai ir jādod iespēja “elpot” – caur tīriem dūmvadiem, pareizi darbojošām ventilācijas šahtām un drošām apkures iekārtām.