Kam pievērst uzmanību, renovējot daudzdzīvokļu ēku

Dzīvokļu īpašnieki nereti nonāk pie atziņas, ka mājai nepieciešama atjaunošana, taču rodas jautājums – vai valsts atbalsts ir pieejams arī tad, ja renovācijas darbos plānots veikt tikai atsevišķus uzlabojumus, piemēram, siltināt tikai ēkas sienas? Šādu situāciju piedzīvoja kādas 80. gadu sākumā celtas daudzdzīvokļu ēkas iedzīvotāji, kuri jau saviem spēkiem bija nomainījuši jumtu, stāvvadus un logus atsevišķos dzīvokļos. Tomēr, vēloties uzlabot ēkas energoefektivitāti vēl vairāk, viņi apsvēra iespēju piesaistīt “Altum” atbalstu.

Lai kvalificētos valsts atbalstam, projektam jāsasniedz vismaz 30% primārās enerģijas ietaupījums un jānodrošina energoefektivitātes rezultāts vismaz 1 MWh uz katriem 5000 EUR attiecināmo izmaksu. Pirmais solis šī mērķa sasniegšanai ir energoaudits, kas ļauj precīzi identificēt ēkas problemātiskās zonas – vietas, kur notiek siltuma zudumi, un noteikt, kādi uzlabojumi ir nepieciešami.

Sertificēti energoauditori norāda, ka visbiežāk energoefektivitātes uzlabošanai jāveic logu nomaiņa, sienu, jumta un pagraba griestu siltināšana, kā arī apkures un karstā ūdens sistēmu modernizācija. Energoauditors Kristaps Turauskis uzsver, ka pat ēkām ar biezām ķieģeļu sienām siltināšana ir būtiska – 50 cm silikātu ķieģeļu sienas U vērtība ir ap 0,9 W/m²K, bet, pieliekot 15 cm siltumizolāciju, šī vērtība krītas līdz 0,2 W/m²K – siltuma zudumi samazinās vairāk nekā četrkārtīgi.

Logiem arī ir būtiska loma – vecie plastikāta logi ar divu stiklu paketi ir ievērojami neefektīvāki par mūsdienu logiem ar trīskāršo stiklojumu. Tādējādi, nomainot arī it kā jaunākus logus, iespējams panākt būtisku enerģijas ietaupījumu.

Vēl viena nozīmīga renovācijas daļa ir pagraba griestu un bēniņu siltināšana – īpaši ēkās, kur šie elementi veido ievērojamu siltuma zudumu daļu. Jumta siltināšana kļūst dārgāka, ja nav pieejami bēniņi, jo tad nepieciešams pilnīgi jauns jumta segums virs izolācijas.

Efektīvs risinājums ir arī apkures sistēmas nomaiņa uz divcauruļu horizontālo sistēmu, kas ļauj katram dzīvoklim precīzi regulēt patērēto siltumu. Katra grāda samazinājums nozīmē ap 5% siltumenerģijas ietaupījumu.

Svarīgi ir pievērst uzmanību karstā ūdens stāvvadiem – nesiltinātas caurules ir viens no lielākajiem siltuma zudumu avotiem daudzdzīvokļu ēkās. Vairumā gadījumu ieteicams atteikties no karstā ūdens “čūskām” un uzstādīt elektriskos vai kombinētos sildītājus.

Vēl viens moderns risinājums ir rekuperācijas sistēmas ieviešana – ventilācijas iekārta, kas siltumu no izplūstošā gaisa izmanto ienākošā gaisa sasildīšanai. Šādas sistēmas samazina siltuma zudumus par 50–70%.

Renovācijas process prasa dzīvokļu īpašnieku vairākuma atbalstu – nepieciešams 50% + 1 balss, kā arī aktīva līdzdalība lēmumu pieņemšanā, dokumentu apstiprināšanā un piegādātāju izvēlē. “Altum” atbalsts tiek sniegts kā kapitāla atlaide – pēc projekta noslēguma, ja sasniegti visi energoefektivitātes rādītāji, 49% no aizdevuma tiek dzēsti.

Projektu izstrāde, apstiprināšana un realizācija parasti aizņem līdz diviem gadiem – no idejas un pirmā balsojuma līdz dokumentēti nosiltinātai ēkai.