Būves konservācija: normatīvais regulējums, kārtība un praktiskie aspekti

Ja ēka, kas ir nodota ekspluatācijā, vairs neatbilst noteiktajām drošības prasībām vai ir kļuvusi tehniski bīstama cilvēkiem, apkārtējai videi vai citām būvēm, tās īpašniekam ir pienākums ierosināt konservāciju – pasākumu kopumu, kas nodrošina konstrukciju nostiprināšanu un aizsardzību pret turpmāku bojāšanos. 

Skaidrojam, kādi tiesību akti regulē šādu darbu veikšanu, kas ir tiesīgs pieņemt lēmumu par konservāciju, kā notiek šī procesa organizēšana, cik ilgi tā var turpināties un kādi pienākumi ir īpašniekam.

Būvniecības likuma 1. panta 6. punktā noteikts, ka konservācija ir būvdarbu veids, kurā paredzēta ēkas konstrukciju nostiprināšana un pasargāšana no nelabvēlīgas ārējās ietekmes, kā arī inženiertīklu atslēgšana ar mērķi novērst apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai vai apkārtējai videi.

Šo darbu veikšanu nosaka vairāki Ministru kabineta noteikumi – Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”, Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”, kā arī citi speciālie būvnoteikumi, atbilstoši būves veidam.

Kas var pieņemt lēmumu par konservāciju?

Saskaņā ar Būvniecības likuma 9. pantu, ja ēka neatbilst būtiskajām prasībām attiecībā uz mehānisko stiprību, stabilitāti vai lietošanas drošību, tās īpašniekam ir pienākums uzsākt konservācijas procesu. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad pārtraukti būvdarbi, kuru rezultātā var tikt apdraudēta vide vai cilvēki.

Konservāciju iespējams veikt pēc īpašnieka iniciatīvas vai pamatojoties uz pašvaldības vai būvvaldes lēmumu. Lēmuma pamats ir tehniskās apsekošanas atzinums. Paskaidrojuma rakstu konservācijai apstiprina būvvalde.

Konservācijas mērķis un būtība

Rīgas domes pārstāvis Kaspars Līcītis norāda, ka konservācija ir vērsta uz ēkas aizsardzību no sabrukuma un drošības risku novēršanu, līdz tiek pieņemts lēmums par tās atjaunošanu. Būves konservācija nodrošina arī iebūvēto inženiertīklu atslēgšanu un bojāšanās novēršanu.

Būtiskākās prasības ēkām ir noteiktas Būvniecības likuma 9. pantā – tās ir mehāniskā stiprība, stabilitāte, ugunsdrošība, higiēna, videi nekaitīgums, energoefektivitāte, pieejamība un ilgtspējīga resursu izmantošana. Fasādes vizuālais izskats un atbilstība pilsētvides ainavai ir būtiski faktori, kas var ietekmēt lēmumu par konservāciju.

Ja būvdarbi tiek pārtraukti uz ilgāku laiku par vienu gadu, konservācija ir obligāta. To var prasīt arī īsāku pārtraukumu laikā, ja attiecīgais būves stāvoklis to prasa.

Konservācijas kārtība un nepieciešamā dokumentācija

Būvniecības informācijas sistēmā jāiesniedz paskaidrojuma raksts konservācijai, pievienojot īpašumtiesības apliecinošus dokumentus, trešo pušu saskaņojumus, nepieciešamās pilnvaras un tehniskos noteikumus. Svarīgākais pielikums – konservācijas darbu projekts, kurā norādīts darbu apraksts, bīstamības novēršanas risinājumi un grafiskie zīmējumi.

Pēc dokumentu iesniegšanas Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments tos izskata desmit darba dienu laikā un pieņem lēmumu par ieceres akceptēšanu vai sniedz atteikumu.

Īpašnieka pienākumi un atbildība

Ēku īpašniekiem regulāri jāveic tehniskā apsekošana. Ja tiek konstatēti defekti, piemēram, plaisas vai jumta bojājumi, kas apdraud stabilitāti, ir jāveic konservācija. Māris Briška norāda, ka viens no iemesliem konservācijai ir ēkas pamatu nosēšanās, ūdens iekļūšana un ilgstoši neuzturētas konstrukcijas.

Celtniecības darbi kaimiņu teritorijā var radīt vibrācijas un gruntsūdens līmeņa izmaiņas, kas arī apdraud esošās ēkas noturību. Ēku bojājumu iemesli ir arī novecojusi lietus ūdens novadīšanas sistēma un metāla detaļu korozija.

Par ēkas uzturēšanas pienākumu neizpildi likums paredz sodus – līdz 20 000 eiro juridiskām personām. Konservācijas neveikšana, dokumentācijas neesamība vai novēršana bez atļaujām arī ir administratīvi sodāma. Ja trešajām personām rodas kaitējums no būves daļas, īpašnieks par to atbild pilnā apjomā.

Konservācijas piemēri Rīgā

2022. gadā Rīgā saskaņotas 22 būvniecības ieceres konservācijas veikšanai. Pārsvarā tās bija neapdzīvotas ēkas ar sliktu tehnisko stāvokli, tostarp vēsturiskās ēkas un padomju laika daudzdzīvokļu nami. Dažos gadījumos tika demontētas bīstamās daļas, piemēram, Pētersalas ielā 5.