Kā no pašvaldības atpirkt zemi vai būvi


Ir situācijas, kad uz pašvaldībai piederošas zemes ir uzcelta privātmāja vai uz privātpersonas zemes atrodas pašvaldībai piederoša ēka. Šādos gadījumos privātīpašnieki nereti vēlas atpirkt no pašvaldības vai nu būvi, vai zemi. LV portāls skaidro, kāda ir atpirkšanas kārtība un kā nosaka objekta cenu.

Kārtību, kas nosaka publiskas personas, tostarp pašvaldības, rīcību ar mantu, noteic Publiskas personas mantas atsavināšanas likums. Saskaņā ar likuma 4. panta ceturto daļu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes.

Likums arī nosaka iespēju zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemes starpgabalu, kas pieguļ šai zemei. Zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) kopīpašniekam ir iespēja arī nopirkt tā zemesgabala domājamo daļu, uz kura atrodas ēka (būve), samērīgi savas ēkas (būves) daļai.

Kārtību, kādā šis process notiek, regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta”.

Pamatojoties uz Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 16. punktu un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta pirmo daļu, lēmumu par pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanu vai pamatotu atteikumu par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu var pieņemt pašvaldības dome.

Zeme – pašvaldībai, ēka – privātīpašums


Visbiežāk ir situācijas, kad privātīpašniekam piederoša ēka atrodas uz pašvaldības zemes. Kā notiek pašvaldības zemes, kas atrodas zem privātmājas, atpirkšana?

Lai sakārtotu īpašumtiesības un atrisinātu jautājumu par zemes iegūšanu īpašumā, ir jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums, ar atsavināšanas ierosinājumu, proti, iesniegumu, kas noformēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kuru pašvaldībai ir pienākums reģistrēt, skaidro zvērināts advokāts, Dr. iur. Imants Muižnieks.

Apbūvēta zemesgabala pirmpirkuma tiesības ir zemesgrāmatā ierakstītās ēkas (būves) īpašniekam, kuras pārdod par brīvu cenu, norāda Rīgas domes Īpašuma departaments. Ja zemesgrāmatā ierakstītās ēkas (būves) īpašnieks savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvēto zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tam ir zemes nomas tiesības uz šo zemesgabalu un pienākums maksāt par to nomas maksu.

Apbūvētais zemesgabals netiek pārdots citām personām.

Ja vēlas nopirkt starpgabalu


Nereti ir zemes īpašumi, kuri sadalīti daļās, bet pa vidu ir kādam citam, piemēram, pašvaldībai, piederoša zeme.

Rīgas domes Īpašumu departaments skaidro, ka neapbūvēts zemesgabals, kas nav izmantojams kā patstāvīgs apbūvējams zemesgabals un ir atzīts par zemes starpgabalu, tiek pārdots par brīvu cenu zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei tas pieguļ, tādējādi veicinot zemes apvienošanu un sekmējot zemes resursu racionālu un efektīvu izmantošanu.

Savukārt gadījumā, ja zemes starpgabalu piesakās pirkt vairākas pirmpirkuma tiesīgās personas, tad starp tām tiek rīkota izsole.

Taču, pastāvot apstāklim, ka zemes starpgabals ir nepieciešams piekļūšanai blakus esošajam zemesgabalam no koplietošanas ielas, to var pārdot ierobežotam subjektu lokam – piegulošā zemesgabala īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuriem ir nodrošināma piekļuve.

LV portālam e-konsultācijās tiek iesūtīti jautājumi, kuros izklāstītas šādas situācijas.

Piemēram: Mūsu ģimene īrē pašvaldības zemes starpgabalu (300 m2), kas pieguļ mūsu īpašumam. Šim starpgabalam pieguļ vēl viens īpašums. Vai un kā varu ierosināt šī gabala atsavināšanu? Vai mums būs priekšroka pirkšanai? Īrējam jau vairākus gadus, ieguldīts daudz darba.

Atbild Imants Muižnieks: Publiskās personas mantas atsavināšanas likums paredz, ka atsevišķos gadījumos publiskās personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt tādu zemes starpgabalu, kas pieguļ viņa zemei. Šādā gadījumā atsavināšanas pamatveids būs pārdošana izsolē, īpaši ņemot vērā, ka šim starpgabalam pieguļ arī cits īpašums. Tomēr jāatceras, ka nomas vai īres līguma esamība pati par sevi nenodrošina pirmpirkuma tiesības uz šo starpgabalu.

Zeme – privātpersonai, būve – pašvaldībai


Otra situācija ir tad, kad zeme pieder privātpersonai, turpretī ēka – pašvaldībai. Zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz privātpersonai piederoša zemesgabala, var pārdot izsolē, bet pirmpirkuma tiesības uz to ir zemes īpašniekam, norāda Rīgas domes Īpašumu departaments.

Jautājums: Vairākus gadus dzīvojam dzīvojamā ēkā, kura ir piekritīga vietējai pašvaldībai, bet zeme zem ēkas ir mūsu īpašumā. Visu šo gadu laikā ēkai ir veikti uzlabojumi – gan derīgie, gan nepieciešamie. Kā varētu iegūt īpašumā pašvaldības pārziņā esošo ēku?

Atbild Imants Muižnieks:Atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes (Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 1. punkts). Tātad, lai ēku varētu atsavināt, tai jābūt ierakstītai zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, kura īpašuma atsavināšanas gadījumā noteiks īpašuma vērtību. Savukārt jautājumā par izdarīto uzlabojumu vērtības ieskaitu pārdošanas cenā būtu jāvadās no attiecīgā līguma nosacījumiem, kas noslēgts ar pašvaldību par ēkas lietošanu.

Kas nosaka cenu


Apbūvēta zemesgabala un neapbūvēta zemesgabala, kas nav izmantojams kā patstāvīgs apbūvējams zemesgabals un ir atzīts par zemes starpgabalu, pārdošanas veids ir pārdošana par brīvu cenu, tas ir, nekustamā īpašuma pārdošana par cenu, kuru noteicis pārdevējs, ņemot vērā sertificēta vērtētāja novērtējumu, informē Rīgas domes Īpašuma departaments.

Pārdodot izsolē zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz privātpersonai piederoša zemesgabala, izsoles sākumcenu arī nosaka pārdevējs, ņemot vērā sertificēta vērtētāja novērtējumu.

Nav tiesību ierosināt neapbūvētas zemes atsavināšanu


Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajam privātpersonai nav subjektīvo tiesību ierosināt neapbūvēta zemesgabala, kas ir izmantojams kā patstāvīgs apbūvējams zemesgabals, atsavināšanu.

Šādi neapbūvēti zemesgabali tiek pārdoti izsolē, kas nozīmē, ka piedalīties izsolē var ikviens, kurš noteiktajā termiņā iesniedz pieteikumu un izpilda citus izsoles priekšnoteikumus, akcentē Rīgas dome.

Jautājums: Manam nekustamajam īpašumam (apbūves zeme) blakus atrodas pašvaldības īpašums, uz kura būvniecība nav atļauta platības dēļ. Kādā kārtībā pašvaldībai jāprasa atsavināt šo zemi?

Atbild Rīgas dome: Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajam atsavināšanas procesā pirmpirkuma tiesības ir tikai piegulošo zemesgabalu īpašniekiem. Tas noteikts, lai veicinātu zemes starpgabala konsolidāciju ar piegulošo zemesgabalu.

Ja nav nepieciešams funkciju veikšanai


Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka atvasināta publiska persona (arī pašvaldība) var atsavināt (pārdot) tikai to atvasinātai publiskai personai piederošu nekustamo īpašumu, kas nav nepieciešams pašai atvasinātai publiskai personai vai tās iestādēm to funkciju nodrošināšanai.

Līdz ar to pašvaldība, izvērtējot faktisko un tiesisko situāciju, pēc savas iniciatīvas var nodot atsavināšanai jebkuru tai piederošu nekustamo īpašumu, kas nav nepieciešams pašvaldībai vai tās iestādēm to funkciju nodrošināšanai.

Ja kadastrālā vērtība ir zemāka par 5000 eiro


Atvasinātai publiskai personai (arī pašvaldībai) lēmums par apbūvēta zemesgabala, zemes starpgabala vai tāda nekustamā īpašuma, kura kadastrālā vērtība ir zemāka par 5000 eiro, atsavināšanu ir jāpieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privātpersonas atsavināšanas ierosinājums.

Ja atsavināšanas ierosinājums ir saņemts par apbūvētu zemesgabalu vai zemes starpgabalu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, lēmums ir jāpieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad apbūvētais zemesgabals vai zemes starpgabals ierakstīts zemesgrāmatā.

Ja kadastrālā vērtība ir augstāka par 5000 eiro


Lēmums par cita atvasinātai publiskai personai (arī pašvaldībai) piederoša nekustamā īpašuma, tostarp zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves), kas atrodas uz privātpersonai piederoša zemesgabala, kura kadastrālā vērtība ir lielāka par 5000 eiro, atsavināšanu ir jāpieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privātpersonas atsavināšanas ierosinājums.


https://lvportals.lv/skaidrojumi/348347-ka-no-pasvaldibas-atpirkt-zemi-vai-buvi-2023

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Mājas paplašinājums – terase. Padomi ierīkošanā un uzkopšanā

Attēls
Pamatmērķis, kāpēc cilvēki iekārto terases, ir vēlme komfortablāk izbaudīt dabas priekšrocības, piemēram, maltītes ieturēšanai vai jaukas dienas izbaudīšanai. Tāpat terase ļauj paplašināt mājas lietderīgo izmantojamo platību par samērā zemāku cenu. Kādreiz mūsu klimatiskajiem apstākļiem raksturīgi bija krietni nokrišņi, dziļš sniegs, atkušņi un sals. Lai izvairītos no klimata nedarbiem, var terasi labiekārtot – izveidot jumtu un saliekamas sienas, tā stipri pagarināt tās lietošanas laiku. Apgaismojums, autonoma apkure, odu aizbaidīšana ļauj to pietuvināt dzīvojamas vasaras mājiņas komfortam. Iespējas ir patiesi plašas. Terasi var veidot paceltu koku lapotnes līmenī, tā iegūstot pavisam citu skatu “uz dzīvi”. Terases veido uz saimnieciskā bloka ēku, kā, piemēram, garāžu, jumtiem. Zem paaugstinātas terases apakšā var novietot visu dārza kopšanai nepieciešamo aprīkojumu, tehniku un daudz ko citu. Terase var būt atvērta vai slēgta, ar vai bez jumta. Latvijas būvnormatīvos LBN 211–15 “Dzīvo...
Lasīt vairāk

Latvijas Jumiķu apvienības vadītājs: Latvijā jau ir pirmie gadījumi, kad saules paneļi uz jumta ir aizdegušies paši no sevis

Attēls
“Ja mēs runājam par saules paneļiem un bitumena segumu, jums jārēķinās, ka bitumena segumi ļoti uzkarst,” tā brīdināja Latvijas Jumiķu apvienības valdes priekšsēdētājs un jumiķa amata meistars Armands Liede TV24 raidījumā “Uz līnijas”, stāstot par saules paneļu uzstādīšanu uz ēku jumtiem. “Un tajā brīdī, kad uzkaršanas temperatūra sasniegs 80 grādus [pēc Celsija], tad jūsu saules paneļi vairs nestrādās! Tie vienkārši atslēgsies. Tas nozīmē to, ka saules paneļiem vislabāk patīk, ja tiem tā temperatūras robeža ir līdz 50 grādiem. Ja ir augstāk, tad tur jau ir zināmas problēmas,” skaidroja Liede. Savukārt otra lieta, ko eksperts vēlējās uzsvērt, ir saistīta ar bitumena šindeļa jumtiem. “Daudzi paneļus montē pa tuvu. Pēc normatīviem tiem jābūt no degošajām jumta plaknēm vismaz 10 cm nost! Ja jūs uztaisīsiet 5 cm, tad Latvijā ir jau pirmie gadījumi, kad saules paneļi ir paši aizdegušies. Nu pieņemsim, uznāca krusa un iesita kādu robu, šūna sāka uzkarst. Un šajā gadījumā, ja tā šūna uzkarst...
Lasīt vairāk

Par atgādinājumu veikt ēku periodisko tehnisko apsekošanu

Attēls
Būvniecības informācijas sistēmā sākot ar 2024.gada 12.jūniju tiks izsūtīti automātiski atgādinājumi publisko ēku īpašniekiem veikt to īpašumā esošo ēku periodisko tehnisko apsekošanu.   Kas ir atbildīgs par ēkas periodiskās tehniskās apsekošanas veikšanu? Par ēkas un tās elementu uzturēšanu ekspluatācijas laikā, lai tā atbilstu Būvniecības likuma 9.pantā būvei noteiktajām būtiskām prasībām, ir atbildīgs ēkas īpašnieks. Līdz ar to, lai noteiktu ēkas faktisko tehnisko stāvokli ēkas īpašniekam ir pienākums vismaz vienu reizi 10 gados pieaicināt sertificētu būvspeciālistu ēkas periodiskās tehniskās apsekošanas veikšanai. Kurām ēkām ir veicama periodiskā tehniskā apsekošana? Atbilstoši normatīvā akta prasībām otrās un trešās grupas publiskai ēkai (publiska ēka ir ēka, kurā vairāk nekā 50 % ēkas kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai), kura nodota ekspluatācijā pirms 01.10.2014. un kurai pēdējo 10 gadu laikā nav veikta tehniskā apsekošana, per...
Lasīt vairāk