Kā mainījušies hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi Baltijas valstīs?

Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni, norāda eksperti.

Vienlaikus vidējā hipotekārā aizdevuma summa Latvijā gada laikā pieaugusi par aptuveni 10 000 eiro, jo EURIBOR likmes kritums par 2 % padarījis mājokļa aizdevumu tirgu pieejamāku un izdevīgāku, ļaujot iedzīvotājiem atļauties dārgākus īpašumus.

Eksperti uzsver, ka Rīgā saglabājas pieejamākas mājokļu cenas, kamēr Tallinā un Viļņā mājokļu augstās cenas būtiski palielina ikmēneša kredītu maksājumus. Augstākas hipotekārās summas Igaunijā un Lietuvā cieši saistītas ar lielākām īpašumu cenām, kas visizteiktāk vērojamas Igaunijā, īpaši Tallinā. Tur līdzvērtīgs īpašums galvaspilsētas centrā var maksāt pat par 60 % vairāk nekā Rīgā, tādēļ arī aizdevumu summas ir lielākas.

Latvijas hipotekāro kredītu vidējo apjomu būtiski ietekmē tas, ka tirgū joprojām pieejami daudz īpašumu zemākās cenu kategorijās. Rīgā iespējams iegādāties padomju laika sērijveida dzīvokļus par 700–800 eiro kvadrātmetrā, kas Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās praktiski nav iespējams. Šādi darījumi 40–60 tūkstošu eiro vērtībā veido lielu daļu no kopējā tirgus.

Salīdzinot Baltijas valstis, Latvijā vidējais hipotekārā kredīta maksājums mēnesī ir 520 eiro, kamēr Lietuvā tas ir par 160 eiro lielāks jeb 680 eiro. Igaunijā tas ir visaugstākais – 760 eiro mēnesī. Tomēr atšķirīgais algu līmenis nozīmē arī atšķirīgu maksājumu slogu, norāda eksperti.

Latvijā hipotekārā maksājuma slogs veido ap 38,7 % no ienākumiem, kamēr Igaunijā tie ir 44,9 %. Savukārt Lietuvā, lai gan ikmēneša maksājums ir par aptuveni 80 eiro zemāks nekā Igaunijā, tas veido gandrīz pusi no iedzīvotāju ienākumiem (46,8 %).

Pozitīvs pavērsiens Baltijas hipotekāro kredītu tirgū saistīts ar EURIBOR likmes kritumu, kas kopš 2024. gada sākuma samazinājusies par aptuveni 2 %. Tas padarījis aizdevumus pieejamākus, īpaši lielākiem pirkumiem, piemēram, privātmājām vai dzīvokļiem jaunajos projektos. Rezultātā Latvijā vidējā aizdevuma summa gada laikā pieaugusi par 10 000 eiro.

Tas apliecina, ka iedzīvotāji nevis izvēlas lētākus mājokļus, bet izmanto labvēlīgākus nosacījumus, lai iegādātos dārgākus īpašumus, kur aizdevuma apjoms pārsniedz 100 000 eiro un nereti sasniedz arī 200 000 eiro.

Šī tendence ietekmē visus Baltijas tirgus, sniedzot iedzīvotājiem iespēju uzlabot mājokļa kvalitāti un paplašināt izvēles iespējas. Piemēram, jauna 100 000 eiro aizdevuma uz 30 gadiem ikmēneša maksājums samazinājies par apmēram 28 %, no 519 līdz 405 eiro. Šī proporcija vienādi darbojas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Jo lielāka aizdevuma summa, jo izteiktāks ietaupījums ģimenes budžetā.