Cik ilgi jāstrādā, lai iegādātos 100 m² lielu mājokli Latvijā?

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, vidējai Latvijas ģimenei, lai iegādātos mājokli ar platību 100 m², jāstrādā 9 gadi, visus savus ienākumus krājot "zem matrača" un atsakoties no nevajadzīgiem tēriņiem.

Salīdzinājumam, pirms 12 gadiem mājsaimniecībai bija jāstrādā 9,6 gadus. Pēdējo divu gadu laikā iedzīvotāju ienākumi pieauguši daudz straujāk nekā mājokļu cenas, un, ņemot vērā tirgus dinamiku, šāda izdevīga situācija nevarēs ilgt mūžīgi – iespējams, šobrīd ir pēdējais relatīvi labvēlīgais periods tiem, kas plāno iegādāties īpašumu dzīvošanai vai ieguldījumiem. 

"Dzīvokļu tirgus pārliecības indekss" par jūniju:

56 dienas – vidēji tik ilgs laiks bija nepieciešams, lai pārdotu īpašumu par tirgus cenu (57 – maijā; 58 – aprīlī; 60 – martā; 58 – februārī; 60 – janvārī);

15% no mājokļiem tika pārdoti viena mēneša laikā pēc sludinājuma publicēšanas (14% – maijā; 14% – aprīlī; 13% – martā; 14% – februārī; 14% – janvārī);

15% pārdevēju pieprasīja cenu, kas bija nesamērīgi augsta tirgus situācijai (15% – maijā; 14% – aprīlī; 14% – martā; 15% – februārī; 15% – janvārī);

1% pircēju piedāvāja cenu, kas bija augstāka nekā norādītā sludinājumā (0% – maijā, 0% – janvārī);

20% darījumu Rīgā attiecās uz jaunbūvēm (22% – aprīlī; 25% – martā; 25% – februārī; 20% – janvārī; 22% – decembrī; 22% – novembrī; 17% – oktobrī).

Pēc citu Eiropas valstu pētījumu datiem, lai iegādātos 100 m² lielu mājokli, Somijā mājsaimniecībai būtu jāstrādā 6,6 gadi, Lietuvā – 7,5, Igaunijā – 10,3 gadi, neiztērējot liekus līdzekļus, piemēram, ceļojumiem, ēšanai restorānos, koncertu apmeklējumiem, bet krājot visus ienākumus, lai iegādātos īpašumu.

Savukārt Īrijā un Luksemburgā šim mērķim nepieciešami vairāk nekā 16 gadi.

Šobrīd algu pieaugums apsteidz mājokļu cenu pieaugumu. Tas ir pozitīvs signāls ne tikai pircējiem, bet arī tirgus stabilitātei kopumā. Tomēr sākotnējās 2025. gada tendences liecina, ka cenas atkal sāk pieaugt, un pieejamības logs var nepalikt atvērts. Pēdējo divu gadu laikā Latvijā ir ievērojami palielinājušies iedzīvotāju ienākumi: vidējā bruto alga 2023. gada pirmajā ceturksnī bija 1 462 eiro, savukārt 2025. gada sākumā – 1 757 eiro, kas ir par 20% vairāk.

Tajā pašā laikā Rīgā pirmā ceturkšņa laikā 2025. gadā jauniem dzīvokļiem primārajā tirgū vidējā cena bija 2 535 eiro/m², kas ir par 9% vairāk nekā pirms diviem gadiem. Tas nozīmē, ka mājokļu cenas augušas salīdzinoši lēni.

Tomēr tirgū jau parādījušies signāli, ka nākotnē mājokļu cenas varētu pieaugt straujāk, tādējādi cilvēku relatīvā spēju iegādāties mājokli sāk pamazām samazināties. Ir tāds teiciens: Ja vēlies bērnam saglabāt 10 dzīves gadus – palīdzi viņam nopirkt mājokli. 

Saskaņā ar Eurostat datiem 2024. gadā vidējais vecums, kad jaunieši Latvijā atstāj vecāku mājas, ir 26,6 gadi, salīdzinot ar 28,1 gadu 2010. gadā. Igaunijā jaunieši mājas pamet vidēji 22,4 gadu vecumā, Lietuvā – 23,6 gadu vecumā. Pievēršot uzmanību arī cenu pieaugumam pēdējo 10 gadu laikā, salīdzinot ar 2015. gadu, mājokļu cenas Latvijā 2025. gada pirmajā ceturksnī ir pieaugušas par 104,3%. Jauni mājokļi kļuvuši dārgāki par 110,5%, savukārt otrreizējā tirgū cenas pieaugušas par 101,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2025.gada gada pirmajā ceturksnī mājokļu cenas Latvijā pieauga par 5,8% salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo ceturksni. Jaunu mājokļu cenas pieauga par 6,5%, bet vidējā cena seriālajām dzīvokļiem palielinājās par 5,5%.

2025.gada pirmajā ceturksnī mājokļu cenas pieauga par 1,2% salīdzinājumā ar 2024. gada ceturto ceturksni. Jauniem mājokļiem cenas pieauga par 0,2%, bet otrreizējā tirgū cenas pieauga par 1,4%.