Ventilācija dzīvokļos: kāpēc tā ir svarīga un ko darīt, ja tā nedarbojas

Ventilācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu gaisa apmaiņu telpās – izvadīt no iekštelpām mitrumu, oglekļa dioksīdu, smakvielas un piesārņojumu, kā arī ieplūdināt skābekli. Laba ventilācija ne tikai uzlabo cilvēku pašsajūtu, bet arī palīdz saglabāt labu ēkas stāvokli ilgtermiņā. Diemžēl praksē daudzdzīvokļu ēkās ventilācija bieži nedarbojas pietiekami efektīvi. Šajā rakstā aplūkosim, kā funkcionē ventilācijas sistēmas, kādas problēmas tajās var rasties un kādas ir iespējas situāciju uzlabot.

Kā darbojas ventilācija daudzdzīvokļu ēkās?

Daudzās padomju laikā celtās mājās ventilācijas sistēmas darbojas pēc dabiskās vilkmes principa. Šādā sistēmā piesārņotais un mitrais gaiss no dzīvokļa tiek izvadīts caur ventilācijas kanāliem, kas parasti izvietoti virtuvēs, vannasistabās un tualetēs. Savukārt svaigais gaiss ieplūst telpās caur logu spraugām, durvīm un citiem nehermētiskiem konstrukcijas elementiem.

Šī sistēma funkcionē, balstoties uz temperatūras un spiediena starpību starp iekštelpām un ārējo vidi. Karstais gaiss, kas ir vieglāks, paceļas uz augšu un dabiski tiek izvadīts laukā, bet tā vietā no ārpuses tiek ievilkts svaigs gaiss. Taču, uzlabojot ēku energoefektivitāti un aizstājot vecos logus ar hermētiskiem pakešu logiem, gaisa pieplūde tiek ierobežota vai pilnībā pārtraukta. Rezultātā sistēma zaudē efektivitāti.

Kāpēc ventilācija pārstāj darboties?

Viens no biežākajiem iemesliem ir ēkas siltināšana un logu nomaiņa, kas ievērojami samazina gaisa ieplūdi. Ja dabiskās ventilācijas sistēmā nav, no kurienes paņemt gaisu, tad tajā arī neveidojas vilkme – līdz ar to gaisa apmaiņa tiek traucēta.

Papildus problēmas rada arī pašu ventilācijas šahtu stāvoklis. Daudzos gadījumos šahtas tiek izmantotas neatbilstoši – tajās tiek ievilktas dažādas komunikācijas, tās tiek aizbūvētas, aizmūrētas vai pat aizsērē ar putekļiem un gružiem. Tas viss vēl vairāk pasliktina ventilācijas darbību. Neatbilstoša ekspluatācija var novest pie situācijas, kur vilkme pazūd vai pat mainās pretējā virzienā – tas nozīmē, ka netīrais gaiss no citiem dzīvokļiem var ieplūst jūsu dzīvoklī.

Dabiskās ventilācijas efektivitāti būtiski ietekmē arī laika apstākļi. Vasarā, kad starp telpu un āra temperatūru ir neliela atšķirība, dabiskā vilkme var kļūt minimāla. Līdz ar to gaisa apmaiņa būtiski samazinās. Tas jo īpaši jūtams augšējos stāvos, kur vilkme dabiski ir vājāka.

Kā saprast, ka ventilācija nedarbojas?

Pazīmes, kas liecina par sliktu ventilāciju, var būt dažādas. Tās bieži vien ir netiešas un nemanāmas, tomēr ilgtermiņā var radīt būtiskas problēmas.

Biežākās pazīmes:

- Logu stikli regulāri aizsvīst, īpaši rītos vai pēc gatavošanas.

- Vannasistabā un virtuvē jūtams pelējuma vai mitruma aromāts.

- No ventilācijas atverēm nāk nepatīkama smaka – īpaši, ja tā ir līdzīga ēdiena smaržai vai cigarešu dūmiem, kas nāk no kaimiņu dzīvokļiem.

- Pie ventilācijas atveres pielikta papīra lapa neturas klāt režģim – tas liecina, ka nav pietiekamas vilkmes.

- Telpās parādās pelējuma plankumi, īpaši stūros, ap logiem vai griestu malās.

- Ilgstoši tiek novērots paaugstināts mitruma līmenis (virs 60%).

- Slikta pašsajūta – galvassāpes, miegainība, nogurums, kas var būt saistīti ar paaugstinātu CO₂ koncentrāciju.

Ja tiek novērotas vairākas no šīm pazīmēm, tas var nozīmēt, ka ventilācija nedarbojas vai darbojas nepietiekami.

Ko darīt, ja ventilācija ir nepietiekama?

Vispirms – nevajadzētu ignorēt situāciju. Pat ja ventilācijas traucējumi šķiet niecīgi, tie var izraisīt nopietnas sekas, piemēram, mitruma bojājumus, pelējumu un veselības problēmas.

Rīcības soļi:

- Pārbaudiet ventilācijas vilkmi. Vienkāršākais tests – pielieciet pie ventilācijas atveres vieglu papīra lapu. Ja tā neturas klāt, iespējams, ventilācija nedarbojas. Precīzākus datus iespējams iegūt, izsaucot sertificētu speciālistu, kurš ar mērinstrumentiem pārbauda gaisa apmaiņas ātrumu, mitruma un CO₂ līmeni.

- Regulāri vēdiniet dzīvokli. Vēdināšana ir vienkāršs un efektīvs risinājums. Īpaši svarīgi to darīt rītos, vakaros un pēc ēst gatavošanas vai dušas. Vēlams īslaicīgi atvērt logus plaši, nevis ilgstoši turēt logu vaļā mikroventilācijā.

- Uzturiet atvērtas durvis starp telpām. Tas nodrošinās brīvāku gaisa plūsmu starp istabām un palīdzēs gaisam cirkulēt.

- Pārbaudiet un uzturiet ventilācijas restes tīras. Putekļi, tauki un netīrumi var aizsprostot restes un traucēt gaisa plūsmu. Reizi gadā tās ieteicams notīrīt.

- Izmantojiet mikroventilācijas funkciju logiem. Ja jūsu logiem ir šāda iespēja, izmantojiet to, lai nodrošinātu nelielu pastāvīgu gaisa pieplūdi.

- Iegādājieties gaisa kvalitātes mērītāju. Tas ļaus regulāri kontrolēt CO₂ un mitruma līmeni telpās, kas sniegs skaidru priekšstatu par nepieciešamību rīkoties.

- Izmantojiet lokālos ventilatorus. Ja ventilācijas šahta ir pieejama, iespējams uzstādīt nelielu elektrisko ventilatoru ar mitruma sensoru, kas automātiski ieslēdzas, kad nepieciešams.

Ilgtermiņa risinājumi

Ja situācija ir nopietna un pastāvīga, var būt nepieciešami kompleksāki pasākumi:

- Ventilācijas šahtu pārbaude un tīrīšana. Bieži vien šahtas ir daļēji vai pilnībā aizsērējušas. Tās iespējams iztīrīt, piesaistot specializētus uzņēmumus.

- Piespiedu ventilācijas sistēmu uzstādīšana. Moderns risinājums ir rekuperatori – iekārtas, kas nodrošina gaisa apmaiņu ar siltuma atgūšanu. Tie palīdz ieplūdināt svaigu gaisu, nezaudējot siltumu, un nodrošina nemainīgu ventilāciju neatkarīgi no laikapstākļiem.

- Logu pieplūdes vārsti. Tie nodrošina pastāvīgu svaigā gaisa pieplūdi arī tad, ja logi ir hermētiski noslēgti.

- Kompleksie ventilācijas uzlabojumi ēkā. Daudzās renovētās ēkās tiek uzstādītas centralizētas ventilācijas sistēmas, taču tas prasa kolektīvu lēmumu un finansējumu no iedzīvotājiem vai mājas pārvaldnieka.

Noslēgumā

Laba ventilācija nav greznība – tā ir nepieciešamība. Tā nodrošina veselīgu iekštelpu mikroklimatu, novērš pelējumu, aizsargā pret mitrumu un rada komfortablu vidi ikdienai. Diemžēl daudzdzīvokļu ēkās, īpaši vecākās celtnēs, šī sistēma bieži vien nedarbojas pienācīgi, tādēļ svarīgi pievērst uzmanību pazīmēm un rīkoties savlaicīgi. Neatkarīgi no tā, vai risinājums ir vienkārša vēdināšana vai modernas iekārtas – jebkura darbība ventilācijas uzlabošanā nāks par labu gan jūsu veselībai, gan mājoklim.