Interese par jaunajiem projektiem pieaug: katrs septītais rīdzinieks plāno iegādāties dzīvokli

 

Nākamo divu līdz trīs gadu laikā 14% Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāju plāno iegādāties dzīvokli jaunbūvē. Visbiežāk tie ir gados jauni cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem, ar augstāko izglītību un stabiliem ienākumiem virs 1500 eiro mēnesī. Lielākā daļa ieņem vadošus amatus vai ir augsta līmeņa speciālisti.

Pētījuma kompānijas “Kantar” veiktais pētījums atklāj, ka vienlaikus aug arī iedzīvotāju bažas par iespējamu nekustamā īpašuma cenu kāpumu. To apstiprina 62% aptaujāto, tikai 7% cer uz cenu samazinājumu.

No jauna mājokļa meklētājiem 78% savu jauno dzīvesvietu vēlētos Rīgā, visvairāk priekšroku dodot centram, Āgenskalnam un Teikai. 40% respondentu ir atvērti arī mājokļa iegādei ārpus galvaspilsētas, visbiežāk – Mārupē vai Jūrmalā.

Galvenie iemesli jaunā īpašuma iegādei ir nepieciešamība pēc pirmā mājokļa, vēlme dzīvot modernā vidē un vajadzība pēc plašākas dzīvesvietas. Galvenie kritēriji izvēlē ir dzīvokļa cena (64%), zemi komunālie maksājumi (42%) un pieejama autostāvvieta (31%). Tāpat tiek novērtēta lokācija, trokšņu līmenis un ēkas energoefektivitāte.

“Pētījuma rezultāti rāda, ka ievērojama sabiedrības daļa tuvākajos gados ir gatava spert soli jauna mājokļa virzienā, ar cerību uzlabot savus dzīves apstākļus. Tomēr šobrīd pircēju uzmanības centrā joprojām ir galvenokārt finanšu aspekti. Diemžēl tas nereti nozīmē kompromisu komforta vai kvalitātes ziņā. Mēs ceram, ka nākotnē lielāku lomu spēlēs tādi kritēriji kā atrašanās vieta, energoefektivitāte un dzīves kvalitāte kopumā – tās ir īstermiņa ieguldījumu pārvēršana ilgtermiņa vērtībā,” uzskata “Kaamos Real Estate” vadītājs Guntars Cauna.

Izvēloties mājokļa atrašanās vietu, daudzi iedzīvotāji paļaujas uz emocijām un ikdienas ērtībām – simpātijas pret konkrēto apkārtni, attīstīta infrastruktūra, pazīstama vide, tuvu daba un pilsētas centrs.

Saskaņā ar “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas datiem 2024. gadā vidējais aizdevums dzīvoklim jaunajā projektā bija 117 000 eiro. Pieaudzis darījumu skaits dzīvokļiem 36–55 m² platībā (+9%), savukārt būtiski sarucis lielāku dzīvokļu iegādes apjoms (76–100 m²) – par 59% mazāk nekā gadu iepriekš.

“Pērn redzējām, ka gada sākumā aktivitāte bija zema – cilvēki rūpīgi vērtēja, ko var atļauties, un biežāk izvēlējās tā saucamos “vecos jaunos projektus”. Taču gada otrajā pusē, samazinoties Euribor likmēm, atgriezās interese par jauniem mājokļiem. Līdzīga tendence turpinās arī šī gada sākumā,” norāda “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas vadītāja Latvijā Marika Toma.