Kopdzīves laikā sieva īpašumā neko neieguldīja, taču, šķirot laulību, pieprasa pusi. Vai tā drīkst?


Laulības laikā vīrs par radinieka privatizācijas sertifikātiem (ir kvīts par pārskaitījumu) uz sava vārda privatizēja nekustamo īpašumu. Sieva nav ieguldījusi savus līdzekļus īpašumā, bet tagad, kad pāris grasās laulību šķirt, pieprasa sev pusi īpašuma. Vai viņai tā pienākas? Jautā Jānis Talsos.

Kādas ir laulāto mantiskās attiecības


Laulāto likumiskās mantiskās attiecības reglamentē Civillikuma 89.–110. pants.Zvērināts advokāts Artūrs Ševčuks stāsta: laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās mantu iedala divās kategorijās – laulāto kopīgā manta un katra laulātā atsevišķā manta.

Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā palīdzību, ir abu laulāto kopīgā manta. Šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.

Laulības laikā iegūtā manta, kas uzskatāma par laulātajam atsevišķi piederošu, ir:

  • manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;
  • priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;
  • manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā (dāvinājums);
  • laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;
  • manta, ar ko atvietota iepriekšējos punktos minētā manta.


Otra laulātā tiesības pretendēt uz nekustamo īpašumu


Tam, kurš apgalvo, ka tā ir viņa atsevišķā manta, ir pienākums to pierādīt.

Turklāt tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemesgrāmatā.

Lai noskaidrotu, vai otram laulātajam ir tiesības uz nekustamo īpašumu, jāzina, kurā no divām iepriekš minētajām kategorijām konkrētā manta ietilpst – kopīgajā vai atsevišķajā mantā.

Pēc advokāta teiktā, laulība rada vīram un sievai pienākumu būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību. Minētais nosacījums attiecas arī uz laulāto mantiskajiem jautājumiem.

“Ja nekustamais īpašums ir iegūts laulības laikā, tas var būt gan viena laulātā atsevišķa manta, gan arī laulāto kopīga manta atkarībā no tā iegūšanas veida un tajā izmantotajiem finanšu līdzekļiem. Tomēr strīdu gadījumos ņem vērā arī nekustamā īpašuma iegūšanas veidu: kurš no laulātajiem ir iegādājies vai ieguvis strīdīgo nekustamo īpašumu, vai nekustamo īpašumu ir iegādājušies abi laulātie kopīgi, vai arī viens no laulātajiem ir devis otram laulātajam līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei vai kā citādi ar savu darbību veicinājis un sekmējis nekustamā īpašuma iegādi,” skaidro Artūrs Ševčuks.

Der zināt!


Laulāto atsevišķā manta ir tas, ko katrs laulātais ir ieguvis pirms laulības, tāpat arī manta, ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu.

Ņem vērā!


Otram laulātajam var pastāvēt tiesības pretendēt uz īpašumu arī tad, ja viņš nav ieguldījis savus līdzekļus īpašuma iegādē, bet ir veicis citas darbības, lai veicinātu nekustamā īpašuma iegādi.


https://www.la.lv/kopdzives-laika-sieva-ipasuma-neko-neieguldija-tacu-skirot-laulibu-pieprasa-pusi-vai-ta-drikst

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Mājas paplašinājums – terase. Padomi ierīkošanā un uzkopšanā

Attēls
Pamatmērķis, kāpēc cilvēki iekārto terases, ir vēlme komfortablāk izbaudīt dabas priekšrocības, piemēram, maltītes ieturēšanai vai jaukas dienas izbaudīšanai. Tāpat terase ļauj paplašināt mājas lietderīgo izmantojamo platību par samērā zemāku cenu. Kādreiz mūsu klimatiskajiem apstākļiem raksturīgi bija krietni nokrišņi, dziļš sniegs, atkušņi un sals. Lai izvairītos no klimata nedarbiem, var terasi labiekārtot – izveidot jumtu un saliekamas sienas, tā stipri pagarināt tās lietošanas laiku. Apgaismojums, autonoma apkure, odu aizbaidīšana ļauj to pietuvināt dzīvojamas vasaras mājiņas komfortam. Iespējas ir patiesi plašas. Terasi var veidot paceltu koku lapotnes līmenī, tā iegūstot pavisam citu skatu “uz dzīvi”. Terases veido uz saimnieciskā bloka ēku, kā, piemēram, garāžu, jumtiem. Zem paaugstinātas terases apakšā var novietot visu dārza kopšanai nepieciešamo aprīkojumu, tehniku un daudz ko citu. Terase var būt atvērta vai slēgta, ar vai bez jumta. Latvijas būvnormatīvos LBN 211–15 “Dzīvo...
Lasīt vairāk

Latvijas Jumiķu apvienības vadītājs: Latvijā jau ir pirmie gadījumi, kad saules paneļi uz jumta ir aizdegušies paši no sevis

Attēls
“Ja mēs runājam par saules paneļiem un bitumena segumu, jums jārēķinās, ka bitumena segumi ļoti uzkarst,” tā brīdināja Latvijas Jumiķu apvienības valdes priekšsēdētājs un jumiķa amata meistars Armands Liede TV24 raidījumā “Uz līnijas”, stāstot par saules paneļu uzstādīšanu uz ēku jumtiem. “Un tajā brīdī, kad uzkaršanas temperatūra sasniegs 80 grādus [pēc Celsija], tad jūsu saules paneļi vairs nestrādās! Tie vienkārši atslēgsies. Tas nozīmē to, ka saules paneļiem vislabāk patīk, ja tiem tā temperatūras robeža ir līdz 50 grādiem. Ja ir augstāk, tad tur jau ir zināmas problēmas,” skaidroja Liede. Savukārt otra lieta, ko eksperts vēlējās uzsvērt, ir saistīta ar bitumena šindeļa jumtiem. “Daudzi paneļus montē pa tuvu. Pēc normatīviem tiem jābūt no degošajām jumta plaknēm vismaz 10 cm nost! Ja jūs uztaisīsiet 5 cm, tad Latvijā ir jau pirmie gadījumi, kad saules paneļi ir paši aizdegušies. Nu pieņemsim, uznāca krusa un iesita kādu robu, šūna sāka uzkarst. Un šajā gadījumā, ja tā šūna uzkarst...
Lasīt vairāk

Par atgādinājumu veikt ēku periodisko tehnisko apsekošanu

Attēls
Būvniecības informācijas sistēmā sākot ar 2024.gada 12.jūniju tiks izsūtīti automātiski atgādinājumi publisko ēku īpašniekiem veikt to īpašumā esošo ēku periodisko tehnisko apsekošanu.   Kas ir atbildīgs par ēkas periodiskās tehniskās apsekošanas veikšanu? Par ēkas un tās elementu uzturēšanu ekspluatācijas laikā, lai tā atbilstu Būvniecības likuma 9.pantā būvei noteiktajām būtiskām prasībām, ir atbildīgs ēkas īpašnieks. Līdz ar to, lai noteiktu ēkas faktisko tehnisko stāvokli ēkas īpašniekam ir pienākums vismaz vienu reizi 10 gados pieaicināt sertificētu būvspeciālistu ēkas periodiskās tehniskās apsekošanas veikšanai. Kurām ēkām ir veicama periodiskā tehniskā apsekošana? Atbilstoši normatīvā akta prasībām otrās un trešās grupas publiskai ēkai (publiska ēka ir ēka, kurā vairāk nekā 50 % ēkas kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai), kura nodota ekspluatācijā pirms 01.10.2014. un kurai pēdējo 10 gadu laikā nav veikta tehniskā apsekošana, per...
Lasīt vairāk