Dabasgāzes tirgus atvērsies, bet izvēles iespējas minimālas

Lai gan kopš 2017 .gada Latvijas dabasgāzes tirgus ir atvērts, mājsaimniecībām līdz šim bijusi iespēja turpināt saņemt dabasgāzi kā saistītajam lietotājam no publiskā tirgotāja - AS “Latvijas gāze” - par regulētu cenu. Vēl gāzi par tirgus cenu piedāvāja AS “Latvenergo” ar zīmolu “Elektrum”. No 1. maija tirgus tiks pilnībā atvērts un publiskā tirgotāja vairs nebūs. Tomēr neizskatās, ka tādēļ Latvijas iedzīvotājiem parādīsies daudz alternatīvu, jo šobrīd pakalpojumu mājsaimniecībām piedāvās vēl tikai viens papildus komersants. Arī prognozes par jaunu tirgotāju ienākšanu šajā segmentā un mājsaimniecību aktivitāti šobrīd ir mērenas.

Tirgus pakāpeniskā atvēršanās

Latvijā dabasgāzes tirgus tika atvērts 2017.gadā, bet, lai nodrošinātu pakāpeniskumu, mājsaimniecību lietotājiem pēdējos gados ir bijusi izvēle – turpināt saņemt dabasgāzi kā saistītajam lietotājam par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātu dabasgāzes tarifu vai arī iegādāties dabasgāzi par tirgus jeb neregulētu cenu no jebkura dabasgāzes tirgotāju reģistrā reģistrēta komersanta, kas nodrošina dabasgāzes tirdzniecību mājsaimniecību lietotājiem. Līdz šim vienīgais šāds komersants bija AS “Latvenergo”.

Enerģētikas likuma grozījumi paredz, ka no šī gada 1.maija likuma pants par publisko tirgotāju zaudēs spēku, un dabasgāzes tirgus mājsaimniecībām Latvijā būs pilnībā atvērts. Kā skaidroja SPRK, tas nozīmē, ka regulēts tarifs saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām vairs nepastāvēs un dabasgāzes cena tiks noteikta abām pusēm – mājsaimniecībai un dabasgāzes tirgotājam – savstarpēji vienojoties.

Savukārt attiecībā uz “Latvijas gāzi” - SPRK vairs neveiks tās iesniegto dabasgāzes tarifu aprēķina pārbaudi. SPRK gan vēl arvien noteiks dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas tarifus sistēmas operatoram AS “Conexus Baltic Grid”, un sadales pakalpojumu tarifu – sadales sistēmas operatoram AS “Gaso”.

SPRK skaidroja, ka tirgus atvēršanas principi likuma regulējuma līmenī elektroenerģijas un dabasgāzes nozarēs veidoti līdzīgi. Atskatoties uz elektroenerģijas tirgus atvēršanu 2015.gadā, mājsaimniecībām bija iespēja vai nu izvēlēties citu elektroenerģijas tirgotāju, vai turpināt saņemt elektroenerģiju no “Latvenergo”, kas iepriekš bija elektroenerģijas publiskais tirgotājs. Tiem, kuri turpināja pakalpojumu saņemt no “Latvenergo”, nemainot produkta veidu, elektroenerģija tika piegādāta universālā pakalpojuma ietvaros. Līdzīgi kā elektroenerģijas apgādē, arī dabasgāzes tirgotājiem pakalpojuma piedāvājumos mājsaimniecību lietotājiem būs jāiekļauj universālā pakalpojuma piedāvājums.

SPRK uzraudzīs, vai dabasgāzes tirgotājs, izsakot universālā pakalpojuma piedāvājumu, ir ievērojis visus normatīvajos aktos noteiktos nosacījumus.

“Atteikšanās no saistītā lietotāja regulējuma primārais mērķis ir veicināt arvien lielāku dabasgāzes tirgotāju interesi par darbības uzsākšanu mājsaimniecību segmentā. Tādējādi tiks sekmēta lielāka konkurence dabasgāzes tirdzniecībā un veicināta dabasgāzes tirdzniecība par ekonomiski pamatotām un konkurētspējīgām cenām,” skaidroja SPRK.

“Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis gan norādīja, ka būtībā tirgus ir atvērts jau kopš 2017.gada, un vienīgais tirgotājs, kas joprojām strādā regulētā vidē, ir “Latvijas gāze”.

“Mēs kā publiskais tirgotājs esam regulētā tirgū, visi pārējie tirgotāji var piedāvāt mājsaimniecībām gāzi, un viņi to arī dara. Tāpēc gāzes līgumu portfeļi ir izveidojušies gan "Latvenergo", gan citiem tirgotājiem. No 2017.gada tā bija ļoti negodīga konkurence pret mums, jo tajā brīdī, kad mēs nopirkām gāzi labāk un cena auga, mūsu tarifs bija zemāks un visi konkurenti nevarēja ar mums cīnītie. Tajā brīdī, kad cena krita, bet mūsu tarifi bija apstiprināti uz pusgadu, visi konkurenti varēja piedāvāt par vienu eirocentu zemāk un cerēt atšķelt no mūsu portfeļa mājsaimniecības,” līdzšinējo tirgu raksturoja Kalvītis, piebilstot, ka savukārt no 1.maija visi būs vienādos apstākļos, jo “Latvijas gāze” tiks atbrīvota no šī pienākuma. “Mēs vienkārši dabūsim brīvlaišanas biļeti un mums vairs nebūs publiskā pienākuma rūpēties par mājsaimniecību enerģētisko drošību, tas tagad gulsies uz visu tirgu,” uzsvēra Kalvītis.

Kavēšanās ar noteikumiem

Universālā pakalpojuma pēdējās garantētās piegādes nosacījumi ietverti Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātājos Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumos. Noteikumus valdība apstiprināja tikai 4.aprīlī un tirgotāji ir pauduši, ka to izstrāde ir būtiski novēlota.

Galvenokārt, tas ietekmē “Latvijas gāzi”, jo paredzēts, ka mājsaimniecības, kas neizvēlas citu tirgotāju, turpina pakalpojumu saņemt no uzņēmuma, kas līdz 30.aprīlim pilda publiskā tirgotāja funkciju. Šiem klientiem dabasgāze tiks piegādāta universālā pakalpojuma ietvaros.

“Mums jau 15.martā būtu jāinformē klienti, lai viņi var domāt par līgumu pārslēgšanu vai tirgotāja maiņu, jo, ja 1.maijā kāds gribēs būt pie cita tirgotāja, tas ir jāizdara līdz aprīļa sākumam,” situāciju iezīmēja Kalvītis.

Arī “Elenger”, kas plāno dabasgāzi mājsaimniecībām sākt tirgot no 1.maija, valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte atzina, ka dabasgāzes tirgus atvēršanas regulējums Latvijā ir ļoti novēlots, kas gan nemainīšot "Elenger" plānus par dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām.

Uzņēmumu viedoklim gan nepiekrīt enerģētikas eksperts Gunārs Valdmanis. Viņaprāt, noteikumu apstiprināšanas brīdim nav nozīmes, jo “universālais pakalpojums noteikti tiks apstiprināts”. Valdmanis skaidroja, ka tas noteiks savdabīgus cenu griestus, kā arī diapazonu cenām, ar kurām tirgotāji varēs operēt.

“Universālās cenas ietekme veidosies ilgtermiņā. Ir sagaidāms, ka tirgotāji, īpaši valsts kapitālsabiedrības, centīsies šo cenu noteikt ekonomiski pamatotu un piesaistīt vairumtirdzniecības cenai,” teica Valdmanis, skaidrojot, ka universālais pakalpojums būs kā garants, ka ilgtermiņā tirgotājiem nav iespējams veidot ļaunprātīgas virspeļņu.

“Ja paskatāmies uz citiem pakalpojumiem, cenu konkurence parasti veidojās krietni zem universālā pakalpojuma cenas,” stāstīja Valdmanis.

Regulējums beidzot ir

Valdība 4.aprīlī atbalstīja KEM izstrādātos grozījumus Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz universālā pakalpojuma nosacījumus, kā arī pēdējās garantētās piegādes noteikumus no 1.maija. Regulējums nosaka, kas un kā piegādās dabasgāzi mājsaimniecībām, kuras līdz šim pirka dabasgāzi par regulētu cenu, kā arī, lai izvairītos no lielām dabasgāzes tirgus cenas svārstībām dabasgāzes brīvā tirgus pirmajos mēnešos, noteikta maksimālā dabasgāzes cena, kas tiks sākotnēji piemērota tiem lietotājiem, kuri 1.maijā vēl nebūs izvēlējušies dabasgāzes tirgotāju.

KEM skaidroja, ka universālā pakalpojuma mērķis ir līdzsvarot lietotāju un tirgotāju intereses un nodrošināt, ka papildus dažādiem tirgus produktiem, kas ļautu katram lietotājam atrast savam dabasgāzes lietošanas profilam piemērotāko risinājumu, visiem lietotājiem būtu pieejams arī standartizēts dabasgāzes piedāvājums. Universālais pakalpojums paredz nodrošināt lietotāju ar fiksētu cenu sešiem mēnešiem un tiesībām izbeigt līgumu jebkurā brīdī bez līguma izbeigšanas maksas. Savukārt, lai nodrošinātu, ka universālais pakalpojums piemērots gan lietotājiem, kas dabasgāzi izmanto ēdiena pagatavošanai, gan lietotājiem, kas dabasgāzi izmanto apkurei, regulējumā paredzēts, ka universālo pakalpojumu tirgotājam ir tiesības diferencēt atkarībā no patēriņa profila.

Lai izvairītos no "paradoksāla produktu izcenojuma, kas īstermiņā varētu radīt būtisku lietotāju interešu aizskārumu", regulējumā noteikts, ka universālais pakalpojums nedrīkst pārsniegt pēdējās garantētās piegādes cenu.

Savukārt pēdējās garantētās piegādes pakalpojums tiek piemērots kā īstermiņa risinājums uz laiku ne ilgāku kā seši mēneši gadījumos, kad lietotājs nav savlaicīgi izvēlējies jaunu pakalpojuma sniedzēju vai arī gadījumos, kad sadales sistēmas operatoram ir uzdevums pārtraukt dabasgāzes padevi lietotāja gazificētajā objektā, taču tas vēl nav īstenots.

Turklāt paredzēts, ka pēdējā garantētā pakalpojuma cena mājsaimniecībām tiks noteikta konkursa kārtībā, kas nozīmē, ka universālā pakalpojuma cenas maksimālā robeža tiks noteikta konkurences apstākļos.

Līdz šim pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu sniedza publiskais tirgotājs, tāpēc "Gaso" līdz šā gada 31.decembrim uzdots konkursā atrast un noslēgt līgumu ar jaunu pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzēju. Līdz tam maksimālā universālā pakalpojuma cena mājsaimniecībām būs "Gaso" publicētā attiecīgā dabasgāzes tirdzniecības perioda sākuma atsauces cena, ko aprēķina kā dabasgāzes tirdzniecības perioda vidējo "Title Transfer Facility" (TTF) gāzes cenu indeksa nākotnes prognozi uz publicēšanas mēneša pirmo darba dienu, kurai pieskaitīti 30 eiro par megavatstundu (MWh).

Kā skaidroja KEM, uzcenojuma apmērs noteikts pamatojoties uz vidējo vēsturisko dabasgāzes tirgotāju piemēroto uzcenojumu galalietotājiem, ņemot vērā inflāciju, mazumtirdzniecības uzcenojumā ietverto sistēmas pakalpojuma izmaksas 2023./2024. gāzes gadam, kā arī balstoties uz konsultācijām ar lielākajiem dabasgāzes tirgotājiem, kas sniedz pakalpojumu mājsaimniecības lietotājiem.

Savukārt, ja līdz 1.maijam lietotājs nebūs noslēdzis tirdzniecības līgumu ar kādu no tirgotājiem, dabasgāzi tam piegādās tirgotājs, kurš līdz šim nodrošināja dabasgāzes piegādi, atbilstoši šī tirgotāja noteiktajiem universāla pakalpojuma nosacījumiem.

Saņemot dabasgāzi universālā pakalpojuma ietvaros, mājsaimniecības bez noslēgta dabasgāzes tirdzniecības līguma pēc noklusējuma kvalificēsies beztermiņa universālā pakalpojuma līgumam. Turpmākajā periodā mainīsies tikai tirgotāja noteiktā cena nākamajam sešu mēnešu periodam līdz brīdim, kad lietotājs izvēlēsies citu jebkura tirgotāja produktu, noslēdzot jaunu dabasgāzes tirdzniecības līgumu.

Kamēr "Gaso" nebūs noslēdzis konkursu par pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniegšanu, šo pakalpojumu nodrošinās pašreizējais pakalpojuma sniedzējs, un tā cena nevarēs pārsniegt šā gada 30.aprīļa pēdējās garantētās piegādes pakalpojumā iekļautās dabasgāzes cenu attiecīgajai lietotāju grupai.

Regulējums nosaka, ka pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējam ir tiesības diferencēt pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma cenu atkarībā no lietotāja patēriņa profila, proti, lietotājiem ar atšķirīgu patēriņu noteikt arī atšķirīgu pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma cenu.

Patērētājiem šobrīd izvēles iespējas mazas

SPRK uzturētajā dabasgāzes tirgotāju reģistrā šobrīd reģistrējušies 34 tirgotāji, no kuriem darbību sācis 21 tirgotājs.

Saskaņā ar SPRK reģistru, juridiskajām personām dabasgāzi Latvijā tirgo astoņi komersanti - AS “AJ Power Gas”, SIA “Elenger”, SIA “Enefit”, SIA “Ignitis Latvija”, AS “Latvenergo”, AS “Latvijas gāze”, SIA “Scener” un AS “Virši-A”. Savukārt mājsaimniecībām – kopumā ir pieci tirgotāji, no tiem šobrīd trīs – AS “Latvijas gāze”, AS “Latvenergo” un “Elenger” – par kuru piedāvājumiem informācija ir publiski pieejama.

Aptaujājot komersantus, kas piedāvā dabasgāzi juridiskām personām, secināms, ka no 1.maija tirdzniecību sāks vēl tikai viena kompānija - Igaunijas “Eesti Gaas” meitasuzņēmums “Elenger”.

Lietuvas enerģētikas uzņēmuma “Ignitis Group” meitasuzņēmuma SIA “Ignitis Latvija” izpilddirektors Kristaps Muzikants norādīja, ka uzņēmuma ilgtermiņa stratēģija neparedz dabasgāzes tirdzniecības uzsākšanu mājsaimniecības segmentā.

Arī “AJ Power Gas”, kas ietilpst uzņēmumu grupā “AJ Power”, privātpersonām neplāno piedāvāt dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu, teica uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš.

Viņš skaidroja, ka “šajā energoresursu tirgus pārmaiņu laikā “AJ Power” turpina koncentrēt savu darbību noteiktā virzienā un sniedz konkurētspējīgus pakalpojumus juridiskām personām”.

Dabasgāzi mājsaimniecībām šogad neplāno piedāvāt arī enerģētikas uzņēmumi AS “Virši-A” un SIA “Enefit”, kas gan nav tik kategoriski attiecībā uz ilgtermiņa plāniem.

“Virši-A” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība teica, ka šogad “Virši-A” dabasgāzes tirgū aktīvi nedarbosies, jo fokusējas uz elektrības piedāvājuma izstrādi privātpersonu segmentam. “Līdz ar uzņēmuma IT infrastruktūras attīstību, viena līdz divu gadu laikā izskatīsim iespēju mūsu pakalpojumu klāstā iekļaut arī dabasgāzi mājsaimniecībām,” pauž Vība.

Arī “Enefit” valdes priekšsēdētājs Krists Mertens skaidro, ka jautājums par dabasgāzes tirdzniecību mājsaimniecībām, ir iekļauts “Enefit” dienaskārtībā. “Mēs sekojam līdzi norisēm tirgū, ar mērķi paplašināt savu produktu klāstu mājsaimniecību sektorā, tostarp, iekļaujot arī dabas gāzi. Tomēr gala lēmumu ietekmē vairāku apstākļu kopums,” pauž Mertens. Viņš gan piebilst, ka pasaule virzās elektrifikācijas virzienā, līdz ar to, arī “Enefit” prioritāte ir elektroenerģijas nodrošināšana uzņēmumiem un mājsaimniecībām no atjaunīgajiem resursiem – vēja un saules.

Savukārt “Elenger” par saviem plāniem tirgot dabasgāzi mājsaimniecībām paziņoja marta beigās. "Elenger" valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte norādīja, ka “Elenger” pamatā plāno fokusēties uz iedzīvotājiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei.

Valdmanis skaidroja, ka ar tirgus pilnīgu atvēršanos varētu palielināties tirgotāju skaits, kuri būs gatavi piegādāt pakalpojumu, jo regulētā cena noteica savdabīgus griestus, un tas nav izdevīgi tirgotājiem, kuri strādā brīvās konkurences apstākļos. Viņš gan neprognozēja lielu dabasgāzes tirgotāju skaita palielināšanos, un pauda, ka tuvāko gadu laikā šajā segmentā varētu parādīties vēl viens vai divi tirgotāji.

“Mājsaimniecību tirdzniecības segments nav gluži vienkāršs priekš tirgotāja. Tas ir izdevīgi tiem, kuriem jau ir lielas datubāzes, liels klientu skaits,” skaidroja Valdmanis, piebilstot, ka mazāku tirgotāju ienākšanu neprognozē, jo tas nav saimnieciski pamatoti bez gatavas infrastruktūras.

Prognozes par iedzīvotāju aktivitāti - mērenas

To, kā varētu mainīties patērētāju izvēle, var mēģināt prognozēt, balstoties uz situāciju elektroenerģijas tirgū, kas tika pilnībā atvērts 2015.gadā. SPRK dati liecina, ka 2022.gada beigās elektroenerģijas universālo pakalpojumu aizvien izmantoja 209 000 mājsaimniecību jeb 23,05% no visiem mājsaimniecību lietotājiem. Turklāt elektroenerģijas tirgū iedzīvotājiem ir vairāk izvēles iespēju nekā tuvākajā nākotnē solās būt dabasgāzes tirgū.

“Latvenergo” komercdirektors Dmitrijs Juskovecs norāda, ka “Elektrum” kopš 2019.gada piedāvā dabasgāzi mājsaimniecībām, un šobrīd uzņēmumu kā savu tirgotāju ir izvēlējušies vairāk nekā 20 000 mājsaimniecību dabasgāzes lietotāju. “Mūsu piedāvājumu cenu līmenis salīdzinājumā ar regulēto cenu šobrīd ir ļoti pievilcīgs, jo piedāvājam iegādāties dabasgāzi par cenu, kas ir līdz pat 30 % zemāka par regulēto,” skaidroja Juskovecs.

Saskaņā ar SPRK apkopotajiem datiem 2022.gada decembrī kopējais dabasgāzes mājsaimniecību lietotāju skaits bija 372 000. Tas nozīmē, ka kopš 2019.gada dabasgāzes tirgotāju mainīt, pārejot no “Latvijas gāzes” uz “Latvenergo” ir izvēlējušās nedaudz vairāk kā 5% mājsaimniecību.

Runājot par nākotnes tirgus struktūru, Kalvītis skaidroja, ka mājsaimniecību apkalpošana prasa milzīgus izdevumus kompānijām, bet tie, kuriem ir izveidota klientu apkalpošanas infrastruktūra un kas tirgo elektroenerģiju mājsaimniecībām, noteikti būs tirgū.

“Citi tirgotāji, kuriem tas prasītu gan cilvēkresursus, gan finansiālos resursus… Es nesagaidu, ka kaut kas ļoti mainīsies un pēkšņi nāks klāt kāds jauns tirgotājs,” teica Kalvītis, un, runājot par nākotnes prognozēm norādīja, ka “Latvijas gāzes” pašmērķis nav tirgus daļas saglabāšana, jo brīvā tirgū mērķis ir nopelnīt naudu.

“Ja pašlaik mums ir pienākums apgādāt mājsaimniecības un mēs patiesībā ciešam zaudējumus no mājsaimniecību apgādes, tad, atveroties tirgum, cīņa būs par maksātspējīgajiem klientiem. Tur jau parādās pavisam citi motivatori,” skaidroja Kalvītis, piebilstot, ka, atveroties tirgum, vairs nebūs jautājuma, cik tev ir klientu, bet cik varēs nopelnīt. “Par to notiks cīņa starp tirgotājiem,” uzsvēra “Latvijas gāzes” vadītājs.

Savukārt Juskovecs norādīja, ka “Elektrum” jau tagad ar dabasgāzes piedāvājumu ir aktīvs gan medijos, gan aktīvi uzrunā savus klientus dažādos kanālos, aicina neatlikt tirgotāja izvēles jautājumu uz vēlāku laiku un izdarīt savu izvēli jau tagad, un redz, ka interese un aktivitāte pieaug.

“Prognozējam, ka interese varētu turpināt mēreni pieaugt, un nepieciešamības gadījumā esam gatavi uzņemt arī lielu dabasgāzes klientu – interesentu plūsmu, nodrošināt gan konsultācijas, lai izskaidrotu tirgus atvēršanās specifiku, gan līgumu noslēgšanu, kas mūsdienu apstākļos ir iespējams gan digitālajos kanālos, gan telefoniski, un ir vien pāris minūšu jautājums. Ilggadējā un bagātā pieredze elektroenerģijas klientu apkalpošanā ļauj mums apgalvot, ka varam kvalitatīvi apkalpot arī dabasgāzes lietotājus,” norādīja Juskovecs.

Valdmanis attiecībā uz iedzīvotāju aktivitāti prognozēja, ka gana liela tā varētu būt apkures segmentā, jo tie parasti ir ekonomiski aktīvāki cilvēki ar gana augstu izglītības līmeni, kas seko līdzi notiekošajam tirgū. “Vairāki 10 000 mājsaimniecību apkures segmentā varētu būt aktīvā tirgus daļa,” teica Valdmanis.

Savukārt segmentā, kurā ir mājsaimniecības, kas dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai, aktivitāte nebūs liela. Viņaprāt, šajā segmentā galvenā aktivitāte varētu būt saistīta ar tirgotāju reputāciju. “Piemēram, daļai “Latvijas gāze” akcionāru sastāva dēļ vairs nešķiet pieņemama, tāpēc varētu apsvērt tirgotāja maiņu,” skaidroja Valdmanis.

Cenas būtiski nemainīsies

Valdmanis teica, ka būtiskas izmaiņas tieši izmaksu ziņā patērētājiem tirgus atvēršanas rezultātā nav gaidāmas, jo iepriekšējā regulētā cena bija piesaistīta vairumtirdzniecības cenām. “Tagad gaidāms, ka tirgotāji rīkosies līdzīgi un piesaistīs cenu vairumtirdzniecības cenām. Dižas cenu izmaiņas nav paredzamas,” uzsvēra eksperts.

Tāpat Valdmanis prognozēja, ka vēl varētu palielināties dažādu līgumu nosacījumu daudzveidība. “Līdz šim cena tika fiksēta uz pusgadu un pieņemams, ka būs klienti, kas vēlēsies fiksēt cenu uz, piemēram, diviem gadiem. Maksāt, piemēram, augstāku cenu, bet fiksētu. Varbūt patēriņš nav augsts, māja ir energoefektīva un lietotājs var rēķināties ar garantētu cenu,” skaidroja eksperts.

Savukārt daži klienti varētu vēlēties rīkoties pretēji un piesaistīt cenu vairumtirdzniecības cenai, kura ir dinamiskāka un parasti ir zināma, jo fiksētā cena var ietvert zināmu risku.

“Elenger” šobrīd klientiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei piedāvās divus tarifu plānus – elastīgo ar cenu 0,067 eiro par kilovatstundu (kWh) un fiksēto – ar cenu 0,077 eiro par kWh. Mājsaimniecībām, kuras izmanto dabasgāzi tikai ēdiena gatavošanai, tiks piedāvāts tarifs – 0,115 eiro par kWh.

“Latvenergo” komercdirektors Dmitrijs Juskovecs stāstīja, ka uzņēmums nepārtraukti strādā, lai piedāvājums atbilstu tirgus situācijai un klientu vajadzībām. “Šobrīd uzņēmuma piedāvājumā ir fiksētas cenas produkti gan virtuves, gan apkures klientu segmentiem, bet palielinās klientu interese arī par dinamiskajiem jeb biržai piesaistītajiem produktiem, tāpēc jau tuvākajā laikā tie parādīsies “Latvenergo” piedāvājuma klāstā,” pauda Juskovecs.

Līdzīgi kā elektroenerģijas tirgū, arī dabasgāzes produktiem cena atkarībā no līguma slēgšanas brīža katram klientam var būt atšķirīga. “Jāņem vērā, ka šobrīd dabasgāzes cena starptautiskajā tirgū ir ievērojami samazinājusies un šis no klienta viedokļa ir izdevīgs laiks tirgus atvēršanai. Līdz ar to “Elektrum” cena vienmēr ir atbilstoša šī brīža tirgus cenai,” norādīja “Latvenergo” pārstāvis.

“Latvijas gāze” vēl nav paziņojusi konkrētu piedāvājumu mājsaimniecību lietotājiem no 1.maija, bet norādīja, ka “turpinās saviem klientiem nodrošināt dabasgāzes nepārtrauktu piegādi, bez līguma pārslēgšanas un par tirgus cenu universālā pakalpojuma ietvaros”. Kalvītis informēja, ka dabasgāzes cena būs par 20-40% zemāka nekā šobrīd atkarīgā no lietotāju grupas.

“Latvijas gāze” sola universālā pakalpojuma cenu periodam no 1.maija līdz 31.oktobrim izziņot tuvākajā laikā.


https://jauns.lv/raksts/bizness/553269-dabasgazes-tirgus-atversies-bet-izveles-iespejas-minimalas