Vai var dzīvot mājā, kas nav nodota ekspluatācijā

Vai var dzīvot mājā, kas nav nodota ekspluatācijā


Jautajums

Labdien! Šodien otru reizi izlasīju Jūsu atbildi uz jautājumu, vai var dzīvot mājā, kura nav nodota ekspluatācijā. Jautājums radās saistībā ar apdrošināšanas nosacījumiem, proti, apdrošinātāji ekspluatācijā nenodotas mājas un lietas apdrošina tikai tad, ja māja ir apdzīvota. Jūsu pēdējā atbildē bija teikts, ka: “Apdrošinātāji apdrošina ekspluatācijā nenodotas ēkas gan būvniecības, gan jau dzīvošanas stadijā.” Ko nozīmē “dzīvošanas stadija”, ja pēc likuma nevar dzīvot mājā, kura nav nodota ekspluatācijā? Paldies!


Atbilde

Kā jau iepriekš jums atbildēja Ekonomikas ministrija, dzīvot ēkā, kura nav nodota ekspluatācijā, nedrīkst. Tāpat to nedrīkst arī gadījumā, ja samaksā sodu, kas noteikts Būvniecības likuma 25. pantā. Būvi aizliegts izmantot līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā, izņemot Būvniecības likuma 21. panta trešajā daļā minētos gadījumus.

Latvijas Apdrošinātāju asociācija skaidro, ka katram apdrošinātājam ir atšķirīgi noteikumi un, iespējams, daži apdrošinātāji apdrošina arī ekspluatācijā nenodotas ēkas, kuras vēl joprojām ir būvniecības procesā. Tomēr praksē bieži gadās, ka praktiski pabeigtā ēkā, kura nav nodota ekspluatācijā, jau dzīvo iemītnieki.

To, ka savlaicīga māju nodošana ekspluatācijā ir problēma, atzinuši arī politikas veidotāji. Lai veicinātu īpašumu sakārtošanu un novērstu situācijas, kad ekspluatācijā nenodotās ēkas īpašnieki jau izmanto, Ministru kabineta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī, tika noteikti astoņi gadi, kas ir maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš līdz būvju nodošanai ekspluatācijā.

Noteikumi attiecas uz visiem būvobjektiem – savrupmāju, saimniecības ēku vai dārza māju –, kuru realizācijai būvatļauja izsniegta pirms 2014. gada 1. oktobra, un tajā netika norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš.

Tātad visiem šiem objektiem bija jābūt nodotiem ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim.

Vairāk par šo problēmu varat lasīt LV portāla publikācijā “Ēkas ekspluatācijā jānodod līdz 2022. gada 1. oktobrim” un “Termiņš ēku nodošanai ekspluatācijā – 1. oktobris. Var lūgt pagarināt būvatļauju”.

 

https://lvportals.lv/e-konsultacijas/27825-vai-var-dzivot-maja-kas-nav-nodota-ekspluatacija-2022

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Mājas paplašinājums – terase. Padomi ierīkošanā un uzkopšanā

Attēls
Pamatmērķis, kāpēc cilvēki iekārto terases, ir vēlme komfortablāk izbaudīt dabas priekšrocības, piemēram, maltītes ieturēšanai vai jaukas dienas izbaudīšanai. Tāpat terase ļauj paplašināt mājas lietderīgo izmantojamo platību par samērā zemāku cenu. Kādreiz mūsu klimatiskajiem apstākļiem raksturīgi bija krietni nokrišņi, dziļš sniegs, atkušņi un sals. Lai izvairītos no klimata nedarbiem, var terasi labiekārtot – izveidot jumtu un saliekamas sienas, tā stipri pagarināt tās lietošanas laiku. Apgaismojums, autonoma apkure, odu aizbaidīšana ļauj to pietuvināt dzīvojamas vasaras mājiņas komfortam. Iespējas ir patiesi plašas. Terasi var veidot paceltu koku lapotnes līmenī, tā iegūstot pavisam citu skatu “uz dzīvi”. Terases veido uz saimnieciskā bloka ēku, kā, piemēram, garāžu, jumtiem. Zem paaugstinātas terases apakšā var novietot visu dārza kopšanai nepieciešamo aprīkojumu, tehniku un daudz ko citu. Terase var būt atvērta vai slēgta, ar vai bez jumta. Latvijas būvnormatīvos LBN 211–15 “Dzīvo...
Lasīt vairāk

Latvijas Jumiķu apvienības vadītājs: Latvijā jau ir pirmie gadījumi, kad saules paneļi uz jumta ir aizdegušies paši no sevis

Attēls
“Ja mēs runājam par saules paneļiem un bitumena segumu, jums jārēķinās, ka bitumena segumi ļoti uzkarst,” tā brīdināja Latvijas Jumiķu apvienības valdes priekšsēdētājs un jumiķa amata meistars Armands Liede TV24 raidījumā “Uz līnijas”, stāstot par saules paneļu uzstādīšanu uz ēku jumtiem. “Un tajā brīdī, kad uzkaršanas temperatūra sasniegs 80 grādus [pēc Celsija], tad jūsu saules paneļi vairs nestrādās! Tie vienkārši atslēgsies. Tas nozīmē to, ka saules paneļiem vislabāk patīk, ja tiem tā temperatūras robeža ir līdz 50 grādiem. Ja ir augstāk, tad tur jau ir zināmas problēmas,” skaidroja Liede. Savukārt otra lieta, ko eksperts vēlējās uzsvērt, ir saistīta ar bitumena šindeļa jumtiem. “Daudzi paneļus montē pa tuvu. Pēc normatīviem tiem jābūt no degošajām jumta plaknēm vismaz 10 cm nost! Ja jūs uztaisīsiet 5 cm, tad Latvijā ir jau pirmie gadījumi, kad saules paneļi ir paši aizdegušies. Nu pieņemsim, uznāca krusa un iesita kādu robu, šūna sāka uzkarst. Un šajā gadījumā, ja tā šūna uzkarst...
Lasīt vairāk

Par atgādinājumu veikt ēku periodisko tehnisko apsekošanu

Attēls
Būvniecības informācijas sistēmā sākot ar 2024.gada 12.jūniju tiks izsūtīti automātiski atgādinājumi publisko ēku īpašniekiem veikt to īpašumā esošo ēku periodisko tehnisko apsekošanu.   Kas ir atbildīgs par ēkas periodiskās tehniskās apsekošanas veikšanu? Par ēkas un tās elementu uzturēšanu ekspluatācijas laikā, lai tā atbilstu Būvniecības likuma 9.pantā būvei noteiktajām būtiskām prasībām, ir atbildīgs ēkas īpašnieks. Līdz ar to, lai noteiktu ēkas faktisko tehnisko stāvokli ēkas īpašniekam ir pienākums vismaz vienu reizi 10 gados pieaicināt sertificētu būvspeciālistu ēkas periodiskās tehniskās apsekošanas veikšanai. Kurām ēkām ir veicama periodiskā tehniskā apsekošana? Atbilstoši normatīvā akta prasībām otrās un trešās grupas publiskai ēkai (publiska ēka ir ēka, kurā vairāk nekā 50 % ēkas kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai), kura nodota ekspluatācijā pirms 01.10.2014. un kurai pēdējo 10 gadu laikā nav veikta tehniskā apsekošana, per...
Lasīt vairāk