Termiņš ēku nodošanai ekspluatācijā – 1. oktobris. Var lūgt pagarināt būvatļauju

Līdz 2022. gada 1. oktobrim ekspluatācijā jānodod būves, kuru būvniecība sākta un būvatļauja tika saņemta pirms 2014. gada 1. oktobra. Ja tas nav iespējams un būvdarbi jau ir uzsākti, ir jālūdz būvvalde pagarināt būvatļauju.

• Būvatļauja ir uzskatāma par administratīvo aktu, kas dod tiesības veikt būvprojekta realizāciju.
• Visi iespējamie nepieciešamie dokumenti, lai ēku pieņemtu ekspluatācijā, ir uzskaitīti “Ēku būvnoteikumu” 167. punktā.
• Veicot būvniecību savām vajadzībām, būvētājam ir tiesības veikt būvdarbus gan paša spēkiem, gan slēgt līgumu par atsevišķu būvdarbu veikšanu ar būvkomersantu.
• Normatīvie akti neparedz, kāds ir termiņš, uz kuru var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu.
• Lai pagarinātu maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, būvdarbiem objektā ir jābūt uzsāktiem. Ja būvdarbi nav uzsākti, būvvaldē jāiesniedz iesniegums būvatļaujas anulēšanai.
• Lai pagarinātu maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, būvvaldei ir jāiesniedz aktuāla ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta, ēkas novietnes un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu izpildmērījuma plāns.

Lai veicinātu īpašumu sakārtošanu un novērstu situācijas, kad ekspluatācijā nenodotās ēkas īpašnieki jau izmanto, Ministru kabineta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī, tika noteikti astoņi gadi, kas ir maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš līdz būvju nodošanai ekspluatācijā.

Noteikumi attiecas uz visiem būvobjektiem – savrupmājām, saimniecības ēkām, dārza mājām, daudzdzīvokļu mājām u. c.

Daudzviet pašvaldības, piemēram, Liepājas pilsētas pašvaldība, Ādažu novada pašvaldība un citas, jau ir informējušas –, ja ēkas netiks nodotas ekspluatācijā, īpašumu apliks ar paaugstinātu nodokļa likmi 3% apmērā no zemes vai ēkas kadastrālās vērtības.

Savukārt Rīgas domes Komunikāciju pārvaldes projektu vadītājs Kaspars Līcītis apgalvo, ka, lai gan galvaspilsētā šobrīd ir aptuveni 6000 tādu būvatļauju, kurām nav ziņu par nodošanu ekspluatācijā, Rīga nesteigsies piemērot paaugstināto nodokļu likmi. Tiesa, iespēju robežās objekti tiks pārbaudīti.

Kas ir būvatļauja

Būvniecības likuma 1. panta 2. punkts paredz, ka būvdarbi ir būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu.

Savukārt būvatļauja ir administratīvais akts ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā – projektēšanai un būvdarbiem – līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā. Saskaņā ar Būvniecības likuma 15. panta pirmo daļu būvatļauju izdod, ja būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem).

Saskaņā ar Būvniecības likuma 17. panta pirmo daļu būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde ir izdarījusi atzīmi būvatļaujā par visu tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi, būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi un būvatļauja kļuvusi neapstrīdama.

Būvatļauja ir uzskatāma par administratīvo aktu, kas dod tiesības veikt būvprojekta realizāciju. Ja būvprojektā paredzētie būvdarbi ir pabeigti, maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšana nav nepieciešama, bet būvobjekts ir nododams ekspluatācijā.

Ja būvdarbi nav uzsākti, būvvaldē jāiesniedz iesniegums būvatļaujas anulēšanai.

Vajadzīgie dokumenti

Ministru kabineta noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 8.2. nodaļā “Pieņemšana ekspluatācijā būvatļaujas būvniecības procesa ietvarā” noteikta vispārīgā būvobjekta, kuram izsniegta būvatļauja, ekspluatācijā pieņemšanas procesuālā kārtība.

Savukārt šo noteikumu 167. punktā uzskaitīti visi iespējamie nepieciešamie dokumenti:

• būvprojekta izmainītās daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem, proti, izmaiņas, kas veiktas autoruzraudzības kārtībā;
• institūciju atzinumi par ēkas gatavību ekspluatācijai, kuras projektēšanas laikā ir izsniegušas tehniskos vai īpašos noteikumus;
• tehnisko noteikumu izsniedzēju atzinumi par inženiertīklu gatavību ekspluatācijai;
• izpildmērījumu, tostarp vertikālo uzmērījumu, plāns;
• būvdarbu žurnāls kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju gadījumos, kad būvdarbus veicis būvkomersants;
• būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokoli un pieņemšanas akti, kā arī atbilstības apliecinājumi, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību un tie nav pievienoti būvdarbu žurnālā;
• ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lieta;
• ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā (atjaunošanas vai pārbūves gadījumā –, ja veikti energoefektivitātes pasākumi);
• skaņas izolācijas mērījumi jaunbūvējamām daudzdzīvokļu dzīvojamām un publiskām ēkām.

K. Līcītis skaidro: “Viennozīmīgi nevar teikt, ka visos gadījumos jāiesniedz visi 167. punktā minētie dokumenti. Katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi. Tikai izskatot akceptēto būvprojektu, var precīzi pateikt, kuri dokumenti ir jāiesniedz.”

Ēku var būvēt arī pašu spēkiem

Privātmāju var būvēt arī pašu spēkiem. Būvniecības likuma 1. panta 19. punkts nosaka, ka būvētājs var būt fiziska persona, zemnieku vai zvejnieku saimniecība – zemes vai būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs –, kas speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos savām vajadzībām pats organizē būvdarbus un piedalās tajos, proti, atbild par būvdarbu procesa ievērošanu un būvdarbu kvalitāti atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

Ēku būvnoteikumu 107.1. apakšpunkts nosaka, ka būvētājam būvdarbu veikšanai nav nepieciešamas pastāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā, ja būvētājs savām vajadzībām būvē, novieto, pārbūvē, atjauno, konservē vai nojauc pirmās grupas ēku vai tās daļu vai otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamo ēku vai tās daļu un palīgēkas, kā arī lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas, kas nav augstākas par diviem stāviem un kuru apbūves laukums nav lielāks par 400 m2 un būvtilpums – par 2000 m3.

Veicot otrās grupas dzīvojamās ēkas būvniecību pašu spēkiem, papildus Ēku būvnoteikumu 167. punktam būvvaldē ir jāiesniedz dokumentācija, kas ir norādīta 168. punktā, t. i.:

• elektroinstalācijas pārbaudes dokumentācija;
• apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes akts.

Jānorāda, ka Ministru kabineta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 1. pielikumā ir definēts būvju iedalījums grupās, ņemot vērā būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi.

Ir tiesības pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu

Saskaņā ar Ēku būvnoteikumu 94. punktu institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu pēc šo noteikumu 97. punktā minēto nosacījumu izpildes.

Savukārt 97. punkts nosaka: “Ja ēka vai tās kārta (ja ēku paredzēts īstenot pa kārtām) nav nodota ekspluatācijā noteiktajā termiņā, būvatļauju pagarina uz būvniecības ierosinātāja pieprasīto laiku, ja institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir pieejama:

• aktuāla ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta;
• iesniegts ēkas novietnes un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu izpildmērījuma plāns;
• uz pieprasīto pagarinājuma termiņu izsniegtas būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija.”

“Institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir tiesības pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, lai turpinātu realizēt būvprojektā paredzētos būvdarbus, ja tiek izpildīti 97. punktā minētie nosacījumi. Lai pagarinātu maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, būvdarbiem objektā ir jābūt uzsāktiem,” norāda K. Līcītis.

Rīgā plāno pagarināt uz astoņiem gadiem

Lai gan regulējums paredz, ka iesniegumā par maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšanu ir jānorāda termiņš, uz cik ilgu laiku būvatļaujas adresāts vēlas to pagarināt, normatīvie akti neliedz iesniegumu par maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšanu iesniegt atkārtoti.

Normatīvie akti arī neparedz, kāds ir termiņš, uz kuru var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu. Taču, ņemot vērā, ka Vispārīgie būvnoteikumi paredz, ka būvdarbi veicami astoņu gadu laikā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta ieskatā pagarinātajam maksimālajam būvdarbu veikšanas ilgumam nevajadzētu būt ilgākam par astoņiem gadiem.

Kad būvatļauju nevar pagarināt

Uz jautājumu, kādos gadījumos tomēr būvatļauju nevar pagarināt, K. Līcītis skaidro, ka tas ir gadījumā, ja būvdarbi objektā nav uzsākti līdz būvatļaujā norādītajam maksimālajam būvdarbu veikšanas ilgumam. Šādā situācijā būvatļaujas adresāts nevar izpildīt Ēku būvnoteikumu 97. punktā minētos nosacījumus.

Proti, lai būtu tiesisks pamats lemt par maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšanu būvatļaujā, būvniecības ieceres realizācijai jābūt uzsāktai tādā apjomā, lai to kadastrāli varētu uzmērīt, jo obligāts priekšnosacījums maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšanai ir iesniegt aktuālu ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu, ēkas novietnes un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu izpildmērījuma plānu.

Gadījumā, ja būvdarbi būvobjektā nav uzsākti līdz būvatļaujā norādītajam maksimālajam būvdarbu veikšanas ilgumam vai līdz 2022. gada 1. oktobrim (gadījumos, kad maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums nav norādīts būvatļaujā) un būvatļaujas adresāts nevar iesniegt institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, izbūvētā apjoma kadastrālās uzmērīšanas lietu un izpildmērījuma plānu, būvatļauja, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 70. panta trešo daļu, atzīstama par spēku zaudējušu.

https://lvportals.lv/skaidrojumi/344171-termins-eku-nodosanai-ekspluatacija-1-oktobris-var-lugt-pagarinat-buvatlauju-2022