Nenodoto ēku īpašniekiem draud pamatīgs nodoklis

Jau 1. oktobrī visā Latvijā pašvaldības tūkstošiem ēku varēs piemērot likumā noteikto maksimālo nekustamā īpašuma likmi – trīs procentus no kadastrālās vērtības. Tas skars ne tikai privātmāju īpašniekus, bet arī industriālos objektus un pat saimniecības ēkas – proti, visas būves, kuru celtniecībai ņemtas būvatļaujas un kas ir jānodod ekspluatācijā.

Šis ir viens no padomju laika mantojumiem, sevišķi dzīvojamo māju būvniecībā. Pastāvot vispārējam celtniecības materiālu deficītam, daudzi tās būvēja no tā, kas bija pa rokai, un bieži vien pašu spēkiem. Diemžēl šī situācija ir saglabājusies, tikai šobrīd galvenais iemesls ir līdzekļu trūkums, jo materiāli un celtnieki ir pieejami, taču izmaksas ir ļoti augstas.

Attieksme mainījās pēc Zolitūdes traģēdijas

Nav nekāds noslēpums, ka daudzi ar privātmāju nodošanu nesteidzās arī tāpēc, ka tādā veidā ietaupīja uz īpašuma nodokli – par ekspluatācijā nenodotu māju tas līdz šim nebija jāmaksā. Tiesa gan, teorētiski šādā ēkā nedrīkstētu arī dzīvot, un par to pienākas pat naudassods, taču, pastāvot kārtīgas kontroles trūkumam, šo prasību daudzi ignorēja.

Pēc 2013. gada Zolitūdes Maxima traģēdijas būvniecības likumdošanai tika pievērsta īpaša uzmanība un veikti daudzi grozījumi. Viens no tādiem bija 2014. gadā ieviestais regulējums, kas noteica, ka visiem uzsāktajiem būvobjektiem, ieskaitot tos, kuriem būvatļaujā nav noteikts konkrēts termiņš, jābūt pabeigtiem ne vēlāk kā pēc astoņiem gadiem no likuma pieņemšanas brīža.

Konkrētais termiņš tad arī beigsies šā gada 1. oktobrī, un tas nozīmē, ka visām ēkām, kuras sāktas būvēt pirms 2014. gada 1. oktobra, jābūt pabeigtām un nodotām ekspluatācijā. Turklāt nav nekādas starpības, vai šajā datumā māja jau bija zem jumta vai bija tikai uzsākta būvēt.

Jāatzīmē arī, ka mājas nodošana ekspluatācijā nav ātrs process un paredz gan reālu fizisku būvniecības speciālistu apskati, gan digitālo kadastrālo uzmērīšanu, ko veic Valsts zemes dienesta darbinieki. Tuvojoties šim datumam, māju īpašnieki ir sasparojušies uz papīru sakārtošanu, tāpēc arī izveidojušās rindas, un daudzi to noteiktajā termiņā izdarīt nepaspēs.

Kā mainīsies nodokļa lielums

Šobrīd Nekustamā īpašuma nodokļa likuma 3. pantā noteikts, ka “dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām, nedzīvojamām ēkām, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai”, nodoklis tiek iekasēts šādā apmērā:

• 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 eiro;
• 0,4% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 56 915 eiro;
• 0,6% no kadastrālās vērtības, kas pārsniedz 106 715 eiro.

Šajā pašā pantā arī noteikts, ka nekustamā īpašuma nodokļa “likmi vai likmes no 0,2 līdz 3 procentiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1. novembrim”.

Likmi, kas pārsniedz 1,5 procentus no nekustamā īpašuma vērtības, pašvaldība nosaka tikai gadījumā, ja nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Faktiski tas nozīmē, ka lētākās grupas ēkām nodoklis palielināsies 15 reižu, bet dārgajam galam – piecas reizes.

Tātad pašvaldībām pēc šīs normas stāšanās spēkā būs tieši viens mēnesis, lai ekspluatācijā nenodotās ēkas apliktu ar paaugstināto nodokli. Tiesa gan – paaugstinātā nodokļa uzlikšana nav pašvaldību pienākums, bet gan tiesības, taču, ņemot vērā, ka pašvaldību ieņēmumi ir jūtami samazinājušies, domājams, ka vairumā gadījumu šīs tiesības tiks izmantotas. Interesants ir fakts, ka pašām pašvaldībām par sev piederošo ēku izmantošanu nekustamā īpašuma nodoklis jāmaksā nav. 

Atgādinājumu netrūka

Taisnības labad jāatzīst, ka vismaz vairākas pašvaldības savās mājaslapās regulāri atgādinājušas par šā termiņa tuvošanos, tāpēc tām neko pārmest nevar. Statistika, cik šādu nenodotu ēku Latvijā pavisam ir, pieejama nav, taču pēc publiskās informācijas ir redzams, ka atkarībā no pašvaldību lieluma un iedzīvotāju skaita to daudzums ir no dažiem simtiem līdz pat aptuveni 6000 Rīgā vien.

Nevajadzētu arī aizmirst, ka jau nākamā gada 1. oktobrī nekustamā īpašuma nodoklis skars ēkas, kuru būvēšana būs uzsākta pirms 2015. gada 1. oktobra. Tāpat arī atgādināsim, ka 2020. gadā Valsts zemes dienests nāca klajā ar projektu par kadastrālo vērtību strauju palielināšanu, kas vietām paredzēja pat to dubultošanos.

Kaut arī jaunās kadastrālās vērtības bija paredzēts ieviest jau 2022. gada 1. janvārī, tomēr kovids un Saeimas vēlēšanu tuvošanās ieviesa korekcijas, un šis termiņš pārcelts uz 2025. gadu.

https://jauns.lv/raksts/bizness/520762-nenodoto-eku-ipasniekiem-draud-pamatigs-nodoklis