Rosina atļaut būvniecību krasta kāpās arī ciemos

Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi grozījumus Aizsargjoslu likumā, kuru mērķis ir atļaut būvniecību un esošo ēku paplašināšanu krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ne tikai pilsētas, bet arī ciemu teritorijās, ja tas tiek norādīts pašvaldības teritorijas plānojumā.

EM skaidro, ka šie grozījumi ļautu vienkāršot būvniecības saskaņošanas procesu ciemos, ja iecerētās būves atrastos aizsargjoslas zonā ciema teritorijā.

Pašreizējais likums nosaka, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts būvēt jaunas ēkas un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad būvniecība vai paplašināšana tiek paredzēta vietējās pašvaldības plānojumā un norakstīta pilsētas teritorijās. Grozījumi paredz, ka izņēmums attieksies arī uz ciemiem.

Likumā arī noteikts, ka aizliegts būvēt jaunas ēkas un paplašināt esošās ēkas un būves krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē, izņemot gadījumus, kad, atbilstoši vietējās pašvaldības plānojumam, tiek pārbūvētas esošās ēkas, nepārsniedzot to sākotnējo būvapjomu. Turklāt, ja tiek pārbūvētas dzīvojamās ēkas, kuru platība ir mazāka par 150 kvadrātmetriem, pēc pārbūves to kopējā platība nedrīkst pārsniegt 150 kvadrātmetrus. EM izstrādātie grozījumi paredz izslēgt no likuma daļu, kas norāda uz šo platības ierobežojumu.

Papildus grozījumiem paredzēts atvieglot apzaļumošanas objektu īstenošanu, samazinot administratīvo slogu gan apzaļumošanas projektu īstenotājiem, gan saskaņošanas institūcijām. Tiesību akta projekta "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" izstrāde ir notikusi pēc EM iniciatīvas.

Šie grozījumi papildinās Aizsargjoslu likumu, nosakot, ka koku un krūmu audzēšana aizsargjoslas teritorijās jāveic saskaņā ar attiecīgajiem standartiem, vai arī, ja audzēšana ir saskaņota ar īpašniekiem vai objektiem, kas pakļauti aizsargjoslas ierobežojumiem.

Pēc pašreizējā Aizsargjoslu likuma Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā nav atļauta jaunu būvju būvniecība vai esošo paplašināšana, izņemot dažus īpašus gadījumus. Tomēr nav ierobežojumu attiecībā uz būvju restaurāciju vai atjaunošanu. Pārbūve ir atļauta pilsētas un ciema teritorijās vietās, kur jau bija apbūve. Tāpat pārbūve ir atļauta, ja tiek saglabāts esošais būvapjoms. Pašreizējais likums arī nosaka, ka būvniecība un paplašināšana ir atļauta tikai tad, ja tās paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un pilsētas teritorijā, bet nekas netiek norādīts attiecībā uz būvniecību ciemos, kas rada nepamatotus ierobežojumus ciemu teritorijās.

Vides apzaļumošanas process aizsargjoslās ir sarežģīts un laikietilpīgs, jo katrai aizsargjoslas zonai ir atšķirīgi apzaļumošanas kritēriji, kas bieži rada konfliktus starp attīstītājiem un uzraugošajām iestādēm. EM norāda, ka šie konflikti aizkavē apzaļumošanas procesus, liekot attīstītājiem pieprasīt termiņu pagarinājumus, un uzraugošajām iestādēm ir nepieciešams novērtēt katru projektu pēc individuāliem rādītājiem.

EM uzsver, ka plānotās izmaiņas nemainīs pašreizējos ierobežojumus attiecībā uz jaunu ēku būvniecību pašvaldību teritorijas plānojumos, piemēram, attiecībā uz stāvu skaitu, apbūves blīvumu, intensitāti un zaļās teritorijas prasībām.

Biedrība "Puse Latvijas" izteica bažas, ka grozījumi var novest pie dabas aizsargjoslu postīšanas un iznīcināšanas, pārvēršot piejūras un pludmaļu teritorijas par privātām dzīvojamām zonām. Tāpat viņi norāda, ka projekta ietvaros nav veikta analīze par ietekmi uz vidi, kas ir būtisks jautājums, ņemot vērā grozījumu iespējamo ietekmi uz dabas resursiem.