Mantojuma kārtošanas process – kas jāzina?

Latvijā zvērināti notāri ik gadu uzsāk vidēji ap 12 000 mantojuma lietu. Mūsu valstī ir trīs tiesiski atzīti mantošanas veidi: mantas sadale saskaņā ar likumu, mantošana pēc testamenta, kā arī mantojuma līguma noslēgšana. 

Sākums vienmēr ir viens – pie zvērināta notāra. Tieši viņš sāk mantojuma lietu, pārbauda likumiskos pamatus un sagatavo mantojuma apliecību. Šajā dokumentā tiek norādīts, kas tieši tiek mantots un kādā apmērā. Ja mantojuma tiesības iegūst vairāki cilvēki, katram tiek noteikta domājamā daļa – piemēram, puse, trešdaļa vai ceturtdaļa no visa mantojuma. Taču šīs ir tikai juridiskas proporcijas, nevis skaidri nodalīta manta. Ar šo apliecību mantinieki kļūst par līdzīpašniekiem, bet konkrēts īpašuma sadalījums vēl nav noticis.

Līdz šim Latvijā darbojās t.s. pieteikšanās sistēma, kurā notārs pats nemeklēja iespējamos mantiniekus. Tiesības uz mantojumu varēja īstenot tikai tie, kas paši rakstiski izsaka šo vēlmi. Taču no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā apjomīga mantojuma tiesību reforma, kas ievieš vairākas būtiskas izmaiņas līdzšinējā kārtībā. Pēc grozījumiem Notariāta likuma 259.¹ pantā paredzēts, ka, sākot mantojuma lietu, zvērinātam notāram būs jāidentificē iespējamie mantinieki līdz pat trešajai mantošanas šķirai (ieskaitot), kā arī pārdzīvojušais laulātais. Notārs viņiem paziņos par mantojuma izsludināšanu, nosūtot elektroniski parakstītu vēstuli, ja personai ir aktivizēta oficiālā elektroniskā adrese, kā arī nosūtot vēstuli uz deklarēto dzīvesvietu un jebkuru citu zināmo adresi, kas norādīta mantojuma lietā. Tātad notārs potenciālos mantiniekus, kas nav bijuši iniciatori mantojuma lietas uzsākšanai pie notāra, aicinās paust gribu par mantojuma pieņemšanu. 

Dodoties pie notāra mantojuma lietas kārtošanai, līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments – pase vai personas apliecība –, mantojuma atstājēja miršanas apliecība, kā arī dokumenti, kas apliecina radniecību (piemēram, dzimšanas vai laulības apliecība). Ja mantojumā ietilpst arī kustamā manta, jāiesniedz to apliecinošs mantas saraksts un vērtējums. Ļoti noderīgi būs arī dati par citiem zināmajiem mantiniekiem. Ja kāds no nepieciešamajiem dokumentiem nav pieejams, to meklēšanu iespējams uzticēt zvērinātam notāram – viņa rīcībā ir gan juridiskā kompetence, gan pieeja valsts reģistriem.

Pirms lietas ierosināšanas notārs vispirms pārbauda Mantojumu reģistrā, vai kāds cits kolēģis šo mantojuma lietu jau nav uzsācis, piemēram, pamatojoties uz cita pretendenta iesniegumu. Tāpat viņš pārbauda Publisko testamentu reģistru, lai noskaidrotu, vai aizgājējs atstājis testamentu vai noslēdzis mantojuma līgumu.

Ja mantojuma lieta tiek uzsākta, un nepieciešams informēt sabiedrību, notārs ievieto paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kurā aicina pieteikties personas, kurām var būt tiesības uz mantojumu – mantiniekus, kreditorus vai citas ieinteresētās puses. Pieteikšanās termiņu, ja tas nav tieši noteikts likumā, nosaka pats notārs, taču tas nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem no sludinājuma publicēšanas. Parasti, ja visi mantinieki ir zināmi, tiek noteikts tieši trīs mēnešu pieteikšanās termiņš. Šis periods ir obligāts gan potenciālajiem mantiniekiem, gan kreditoriem. Ja lieta ir sarežģīta, piemēram, ir grūtības pierādīt radniecību vai īpašums ir juridiski nesakārtots, mantojuma izskatīšanai var būt nepieciešams ilgāks laiks.

Latvijā mantojuma lietu vidējais izskatīšanas laiks ir apmēram trīsarpus mēneši.

Saskaņā ar Civillikuma 696.¹ pantu, ikvienā mantojuma lietā obligāti jāsastāda mantojuma saraksts, kurā tiek uzskaitīta visa mantojamā manta un tās vērtība. Šis process notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, un sarakstu parasti sagatavo zvērināts notārs kopā ar mantiniekiem. Tā mērķis – skaidri un juridiski korekti noteikt mantojuma sastāvu. Jāņem vērā, ka katrai mantojuma lietai ir tikai viens šāds saraksts.

Ja mantojamās mantas sastāvā ietilpst nekustamais īpašums, tad Ministru kabineta noteikumu Nr. 543 “Mantojuma saraksta sastādīšanas kārtība” 7. punkts nosaka, ka šā īpašuma vērtību apliecina Valsts zemes dienesta izziņa, kurā norādīta īpašuma kadastrālā vērtība – kopā ar tajā ietilpstošās mežaudzes vērtību, ja tāda ir.

Tomēr likums paredz elastību. Noteikumu 7.4 punkts atļauj mantiniekiem, ja viņi nav apmierināti ar kadastrālo novērtējumu, vienoties par cita, augstāka vērtējuma izmantošanu. Šādā gadījumā mantojuma lietai var pievienot īpašuma vērtējumu, kas ir visiem mantiniekiem pieņemams, un tieši šis augstākais novērtējums tiek ņemts vērā kā mantojamās mantas vērtība. Šāda pieeja bieži tiek izmantota, lai nākotnē samazinātu iespējamo nodokļu slogu, īpaši tad, ja īpašumu plānots pārdot.

Savukārt, ja mantojuma saraksta sagatavošana tiek uzticēta zvērinātam tiesu izpildītājam, piemēram, sarežģītākos gadījumos, tad Ministru kabineta noteikumu 12. punkts nosaka, ka īpašuma vērtību šādā gadījumā nosaka sertificēts vērtētājs, kuru pieaicina tiesu izpildītājs. Šāds vērtējums tiek veikts pēc tam, kad ieinteresētā persona ir iemaksājusi attiecīgo summu tiesu izpildītāja kontā, lai segtu vērtēšanas izdevumus.

Šie normatīvie regulējumi ļauj nodrošināt precīzu un taisnīgu mantojuma uzskaiti, kā arī dod iespēju mantiniekiem ietekmēt īpašuma vērtības noteikšanu, vienlaikus paredzot skaidru kārtību gadījumiem, kad nav iespējams panākt vienošanos.

Kā mantojuma tiesību reformas galveno novitāti izceļ mantinieku ierobežoto atbildību pret mirušā kreditoriem. Turpmāk likumā noteikts, ka mantinieku atbildība pret aizgājēja kreditoriem ir ierobežota — viņiem būs jāsedza tikai tādi parādi, kas nepārsniedz mantojuma vērtību. Tāpat precizēta kārtība, kādā kreditoriem jāiesniedz savas pretenzijas mantojuma lietā.

Ikviens var vērsties Latvijas Zvērinātu notāru padomē un noskaidrot, vai konkrētas mirušas personas mantojuma lieta jau ir ierosināta kādā no notāru birojiem. Lai to noskaidrotu, nepieciešams zināt aizgājēja vārdu, uzvārdu un personas kodu (vai vismaz dzimšanas datumu). Tāpat iespējams noskaidrot, vai Publisko testamentu reģistrā ir reģistrēts testaments. Jāņem vērā, ka šī informācija tiek sniegta kā maksas pakalpojums.