Inventarizācijas lieta jeb kadastrālās uzmērīšanas lieta - būtiskākie aspekti un nianses

Termins “inventarizācijas lieta” tika izmantots līdz 2006. gadam, kad stājās spēkā Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums. Šajā laikā “inventarizācijas lieta” tika pārdēvēta par “kadastrālās uzmērīšanas lietu”. Tomēr “tautas valodā” joprojām tiek lietots vecais termins - “inventarizācijas lieta”.

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1. panta 8. punktu, kadastrālā uzmērīšana ietver zemes vienības vai tās daļas robežu, būves un telpu grupas kontūru noteikšanu, nepieciešamo raksturojošo datu iegūšanu no apvidus un kadastrālās uzmērīšanas dokumentu sagatavošanu.

Turpmāk šajā rakstā tiks izmantots termins “kadastrālā uzmērīšanas lieta”.

Kad ir nepieciešama kadastrālās uzmērīšanas lieta

Kadastrālās uzmērīšanas lieta var būt nepieciešama dažādos gadījumos, piemēram, lai veiktu dzīvokļa remontu, izstrādātu būvprojektu, iesniegtu dokumentus kredītiestādēs aizdevuma saņemšanai vai noslēgtu īres līgumu. Zemes kadastrālā uzmērīšana ir obligāts pakalpojums, kas nosakāms likumā, lai aizsargātu tiesības uz nekustamo īpašumu un nodrošinātu cilvēka pamattiesības uz īpašumu, kas garantētas Latvijas Republikas Satversmē. Zemes robežu plāns ir viens no nepieciešamajiem dokumentiem, kas nepieciešams īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 15. pantu tiek precīzi noteikti gadījumi, kad nepieciešama nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšana, un kadastrālā uzmērīšana ir viena no šī procesa sastāvdaļām. Tas nozīmē, ka kadastra informācijas sistēmā ir jāveic šādas darbības:

a) reģistrējot jaunu nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļu;

b) dzēšot ierakstu par jau reģistrētu nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļu;

c) aktualizējot kadastra datus par reģistrētas zemes vienības vai tās daļas robežu, būves vai telpu grupas ārējo kontūru vai konstruktīvo elementu savstarpējo novietojumu;

d) lai apvidū veiktu izmaiņas vai atjaunotu reģistrētas zemes vienības vai tās daļas robežas;

e) lai veiktu darījumu ar nekustamā īpašuma objektu;

f) lai nostiprinātu īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

Kadastrālās uzmērīšanas lietas ietver šādas darbības: 1) uzmērīšanas ierosināšanu; 2) kadastrālās uzmērīšanas veikšanu; 3) kadastrālās vērtības aprēķināšanu; 4) datu reģistrēšanu vai aktualizēšanu kadastra informācijas sistēmā.

Kas var ierosināt nekustamā īpašuma objekta un zemes vienības daļas noteikšanu

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24. panta pirmo daļu nekustamā īpašuma objekta noteikšanu var ierosināt šādi subjekti: 1) nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāds nav, — tiesiskais valdītājs vai kadastra subjekts; 2) valsts vai vietējā pašvaldība par zemi, kas tai piekrīt vai pieder saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”; 3) vietējā pašvaldība — attiecībā uz zemes reformai paredzēto zemi; 4) valdošais īpašnieks vai tā tiesiskais valdītājs attiecībā uz nekustamā īpašuma apgrūtinājuma reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā; 5) persona, kas izteikusi vēlmi pieņemt mantojumu, — attiecībā uz būvēm vai telpām bez tiesībām dzēst ierakstus par tām; 6) persona, kurai šādas tiesības vai pienākumus noteikusi tiesa; 7) valsts vai vietējā pašvaldība, kurai uzlikts pienākums ierakstīt atsavinātos īpašumus zemesgrāmatā.

Zemes vienības daļas noteikšanu var ierosināt: 1) kadastra subjekts; 2) valsts vai vietējā pašvaldība, kā arī vietējā pašvaldība attiecībā uz zemes reformai paredzēto zemi.

Būves kadastrālā uzmērīšana

Būves kadastrālā uzmērīšana ietver ēkas vai telpu grupas kontūru noteikšanu, raksturojošo datu iegūšanu no apvidus un dokumentu sagatavošanu. To veic Valsts zemes dienests (VZD), un pakalpojums ir maksas. Kadastrālajā uzmērīšanā tiek uzmērīti šādi objekti: ēkas (piemēram, daudzdzīvokļu mājas, veikali, slimnīcas, viesnīcas), telpu grupas (piemēram, dzīvokļi, biroji) un inženierbūves (piemēram, autoceļi, tilti, ielas, sporta laukumi).

Zemes kadastrālā uzmērīšana

Zemes kadastrālā uzmērīšana ir datu iegūšana par zemes vienības robežām, lietošanas veidiem un apgrūtinājumiem. To veic tikai sertificēts mērnieks. Šī uzmērīšana ir obligāta, lai aizsargātu īpašuma tiesības un īstenotu Satversmē garantētās tiesības uz īpašumu. Zemes robežu plāns ir viens no nepieciešamajiem dokumentiem īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.

Kadastrālās uzmērīšanas lietas termiņš

Pašreizējie normatīvie akti nenosaka kadastrālās uzmērīšanas lietas derīguma termiņu, tomēr tai jābūt aktuālai. Ja uzmērīšanas lieta vairs nav aktuāla, jāierosina jauna kadastrālā uzmērīšana.

Pārdot īpašumu bez kadastrālās uzmērīšanas lietas?

Atbilstoši Civillikuma 994. pantā noteiktajam regulējumam par nekustama īpašuma īpašnieku tiek atzīts tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Lai īpašumu ierakstītu zemesgrāmatā, ir jābūt apstiprinātai kadastrālās uzmērīšanas lietai. Bez tās īpašumu nevar reģistrēt un veikt darījumus ar to. Tas nozīmē, ka īpašuma atsavināšana bez kadastrālās uzmērīšanas var radīt problēmas nākotnē.