Pamestie īpašumi – grausti, avārijas ēkas un īpašnieku atteikšanās iemesli

 

Lai gan īpašumu atmešana Latvijā vēl joprojām nav plaši izplatīta, šādu gadījumu skaits pēdējos gados ir palielinājies. Cilvēki arvien biežāk izvēlas atteikties no dzīvokļa īpašuma, jo īpaši, ja tas ir fiziski vai finansiāli apgrūtinošs. Kādi ir galvenie iemesli šādai rīcībai, un kāds ir atmesto īpašumu liktenis?

Kad īpašums kļūst par nastu

Civillikuma 1032. pants nosaka, ka īpašnieks var atteikties no īpašuma, ja to nevēlas paturēt – tas ir iespējams gan atsakoties no īpašuma bez nodošanas citai personai, gan to nododot kādam citam. Taču praksē neviens neatmet labi uzturētu un vērtīgu īpašumu. Atmešanas gadījumi parasti skar īpašumus, kas ir bēdīgā stāvoklī – grausti, izpostītas vai ugunsgrēkā bojātas ēkas.

Ja cilvēks redz, ka īpašuma uzturēšana prasa lielus ieguldījumus, bet nav cerību atgūt ieguldīto vai gūt peļņu, viņš vienkārši izvēlas to atdot valstij vai pašvaldībai. Nereti gadās, ka īpašums vairs pat neeksistē fiziski – juridiski tas vēl ir reģistrēts, bet ēka ir pilnībā nodedzināta. Pašvaldības šādos gadījumos īpašumam piešķir grausta statusu, un tā īpašniekam nākas maksāt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli.

Kam pāriet īpašums pēc atmešanas?

Pēc Civillikuma, ja īpašnieks atsakās no īpašuma pie notāra, šī rīcība tiek fiksēta notariālā aktā, kas tiek nosūtīts Valsts ieņēmumu dienestam un uzņēmumam "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor". Ja īpašums neatbilst noteikumiem, lai to pārņemtu pašvaldība, tas nonāk valsts īpašumā.

Rīgas pašvaldība skaidro, ka tai nav tiesību atteikties no īpašuma, ja tas atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem. Tomēr realitātē gadās, ka īpašums netiek pārņemts, ja tas ir ļoti sliktā stāvoklī vai rada neproporcionālus izdevumus. Piemēram, divi īpašumi, kas bija cietuši ugunsgrēkā, tika pamesti – vienu pārņēma pašvaldība, bet otru nē.

Kopīpašuma rūpes – neviennozīmīgas

Viena no būtiskām problēmām, kas saistīta ar īpašumu atmešanu, ir kopīpašuma apziņas trūkums. Dzīvokļu īpašnieki, īpaši vecāka gadagājuma cilvēki, ne vienmēr apzinās, ka viņu pienākums ir rūpēties arī par kopējo ēkas daļu – kāpņutelpām, jumtu, pagrabu. Ja par īpašumu nerūpējas, sekas var būt ne tikai paaugstināts nodoklis, bet arī pilnīga mājas degradācija.

Lai veicinātu labāku ēku apsaimniekošanu, no 2024. gada 1. novembra spēkā ir stājušies grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas ļauj noteiktos gadījumos pieņemt lēmumus ar mazākuma balsīm. Tomēr daudzi dzīvokļu īpašnieki arī to apstākļos neizrāda ieinteresētību, norāda Rīgas Mājokļu un vides departaments.

Reģionu īpatnības un finansiālie izaicinājumi

Līdzīgas problēmas ir novērotas arī reģionos. Piemēram, Alūksnes novadā 2016. gadā pēc propāna gāzes sprādziena daudzdzīvokļu ēka tika nopietni bojāta. Divi dzīvokļi kļuva neapdzīvojami, un īpašnieki no tiem atteicās. Lai gan ir izstrādāts būvprojekts ēkas atjaunošanai un rīkoti vairāki iepirkumi, pagaidām rezultātu nav. Pašvaldība atzīst, ka tai vienkārši trūkst līdzekļu šādu ēku pilnīgai atjaunošanai.

“Possessor” – valsts pārņēmējs

Uzņēmums “Possessor” pārvalda valstij piekritīgo mantu un ir saņēmis vairākus atmestus īpašumus. Piemēram, viens īpašums Ziemeļvidzemē tika pārdots piektajā izsolē ar lejupejošu cenu, kas liecina par zemu interesi no potenciālajiem pircējiem. Otrs īpašums Latgalē vēl nav pilnībā juridiski sakārtots.

“Possessor” vispirms piedāvā īpašumu iegādāties personai ar pirmpirkuma tiesībām – piemēram, kopīpašniekam vai zemes īpašniekam. Ja interese nepastāv, tiek rīkota elektroniskā izsole. Tomēr laukos pašvaldības nereti atsakās šādus īpašumus pārņemt – tām jau ir grūtības apsaimniekot savus īpašumus.

Uzņēmums plāno vērsties pie VID ar iniciatīvu, lai risinātu šo situāciju un ierosinātu deleģēt “Possessor” pārņemt īpašumus, kas nav nepieciešami pašvaldībām.