Dzīvoklis kā pakalpojums: kā Rietumeiropas pieeja mājoklim ienāk arī Latvijā

Vai mājoklis ir statuss vai pakalpojums? Latvijā daudzi joprojām uzskata, ka “savs stūris zem saules” – vai tas būtu dzīvoklis vai māja – ir ne tikai drošība, bet arī dzīves sasniegumu simbols. Ne velti vēl nesen liela daļa cilvēku ieguldīja visus savus uzkrājumus nekustamajā īpašumā. Un tomēr Eiropas ziemeļos un rietumos aizvien lielāka daļa iedzīvotāju izvēlas dzīvi īrētā mājoklī – nevis piespiedu kārtā, bet kā apzinātu izvēli.

No īpašuma uz pakalpojumu – vērtību maiņa

Eiropas valstīs, kā Vācijā, Austrijā un Šveicē, vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo īrētos dzīvokļos, kur īres attiecības ir juridiski aizsargātas, pārvaldītas profesionāli un nereti pat ilgtermiņa. Šajās valstīs mājoklis tiek uztverts kā pakalpojums – pielāgojams, elastīgs un neierobežots ar konkrētu pilsētu vai valsti. Latvijā šī domāšana vēl tikai iesakņojas, taču vērojama izteikta attīstības tendence.

Jaunas paaudzes, jaunas izvēles

Pēdējos gados pieprasījums pēc mūsdienīgiem, pārdomāti apsaimniekotiem īres dzīvokļiem pieaug – īpaši jauniešu vidū. Viņi negrib steigties ar hipotekāro kredītu, vēl nav atraduši savu “īstāko” vietu dzīvei vai vienkārši izvēlas mobilitāti un elastību. Aina jaunajos projektos to apliecina – gandrīz puse īrnieku ir vecumā no 25 līdz 35 gadiem, bieži vien bez bērniem vai vienas personas mājsaimniecības. Taču arvien biežāk īri izvēlas arī pirmspensijas vecuma cilvēki – viņiem elastīga un vienkārši maināma dzīves vide ir tikpat svarīga kā kvalitāte.

Ekonomiski pamatota izvēle

Augstās Euribor likmes padarīja hipotekāro kredītu daudziem nepieejamu, un tādēļ īre kļuva par racionālāku izvēli. Arvien biežāk tiek apsvērts Vācijas modelis – ilgtermiņa īre kā normāls dzīves risinājums. Arī Tallinā dzīvokļu cenas divkārt pārsniedz Rīgas līmeni, un tas veicina profesionālā īres tirgus attīstību.

Mainās arī īrnieku prasības

Lielākā daļa īres dzīvokļu joprojām ir padomju ēkās, kurās trūkst energoefektivitātes, mūsdienīgas ventilācijas vai skaņas izolācijas. Vienlaikus cilvēki vēlas dzīvot ērtībā – ar modernu apsildi, saules paneļiem, garantētu stāvvietu, pārdomātu pārvaldību un zemiem komunālajiem maksājumiem. Šīs prasības vairs nav greznība – tās kļuvušas par standartu.

Īres tirgus profesionālizējas

Pieaug arī institucionālo izīrētāju īpatsvars – uzņēmumi, kas piedāvā pārskatāmus līgumus, tiesisko drošību un augstu kvalitātes latiņu. Atšķirībā no klasiskās īres “pa draugam”, kur nereti valda mutiskas vienošanās, šī pieeja veido prognozējamu un uzticamu vidi gan īrniekiem, gan izīrētājiem. Ziemeļvalstīs šāds modelis ir ierasts, un Latvija tam pakāpeniski seko.

Vai Latvija gatava pārmaiņām?

Īres tirgus Latvijā nav pretrunā ar īpašumtiesībām – tas ir vēl viens ceļš uz dzīves kvalitāti. Gan jaunieši, gan seniori vēlas dzīvot moderni, ērti un atbildīgi. Mājoklis kļūst par vietu, kas pielāgojas cilvēkam, nevis otrādi. Šī domāšana signalizē par sabiedrības briedumu – spēju novērtēt ne tikai “īpašumā”, bet arī “dzīvē” iegūto vērtību.