Valdība turpina apspriest izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa likmēs

 

Finanšu ministrija drīzumā tiksies ar Tieslietu ministriju, lai pārrunātu, kā nekustamā īpašuma nodokļa politika varētu pielāgoties jaunajām kadastrālajām vērtībām. Kā skaidro FM pārstāvji, šī diskusija ir īpaši svarīga saistībā ar gaidāmajām izmaiņām NĪN sistēmā.

Lai pašvaldības varētu ieviest lielākas izmaiņas nodokļu likmēs, ir nepieciešams, lai normatīvie akti un visi vajadzīgie dati būtu pieejami vismaz sešus mēnešus iepriekš. Tas ļautu tām sagatavot programmatūru un pielāgot saistošos noteikumus.

FM arī atgādina, ka sistēmiska NĪN izvērtēšana jau ir veikta – pagājušā gada nodokļu politikas analīzē ieteikts uz jaunajām kadastrālajām vērtībām pāriet no 2026. gada. Tajā pašā laikā ir ierosināts noteikt ierobežojumus nodokļu kāpumam, lai nodrošinātu prognozējamu un stabilu ieņēmumu sistēmu.

Iepriekš šāds ierobežojums Latvijā jau ir izmantots, bet FM uzskata, ka nākotnē tas būtu jāpiemēro vispārīgā kārtībā, lai nodrošinātu nodokļu sistēmas stabilitāti ilgtermiņā.

Ir vairākas iespējas, kā tehniski ierobežot nodokļa pieaugumu – piemēram, noteikt griestus aprēķinātajai summai vai arī piemērot īpašu aprēķina vērtību, kas ierobežo nodokļa bāzi.

Pašvaldībām jau tagad ir ievērojamas pilnvaras noteikt likmes, piešķirt atvieglojumus un atlikt nodokļa samaksu līdz īpašuma pārdošanai.

Turklāt tās var pielāgot nodokli atbilstoši tam, kā īpašums tiek izmantots vai uzturēts, lai veicinātu tā atjaunošanu un apdzīvošanu.

Ja NĪN likmes un kadastrālās vērtības mainās vienlaikus, būtu vērts pārskatīt arī iespējas paplašināt pašvaldību rīcības brīvību – piemēram, piešķirot vairāk atvieglojumu vai papildlikmju, vienlaikus ievērojot valsts atbalsta noteikumus.

FM prognozē, ka 2025. gadā NĪN ieņēmumi sasniegs 239,7 miljonus eiro, bet 2026. gadā – 242,1 miljonu. Lai saglabātu šo ieņēmumu daļu ap 0,6% no IKP, kā tas ir arī citās ES valstīs, 2026. gadā tie būtu jāpalielina par 40 miljoniem eiro.

Pieaugoša IKP gadījumā šis līmenis nozīmē arī pastāvīgu nodokļu politikas izvērtēšanu un pielāgošanu.

Latvijā NĪN īpatsvars IKP ir lielākais Baltijā – 0,6%, salīdzinot ar Lietuvu (0,3%) un Igauniju (0,2%).

NĪN mērķis ir dot pašvaldībām pietiekamus resursus, lai tās varētu attīstīt infrastruktūru un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem. 

2024. gada nogalē valdība pieņēma regulējumu, kas paredz kadastrālās vērtēšanas metodikas uzlabošanu. Līdz 2029. gadam vērtēšana kļūs maksimāli automatizēta, balstīta uz publiskiem datiem, ar caurredzamu aprēķinu.

Svarīgi – 2025. gadā šīs pārmaiņas neietekmēs iedzīvotāju maksājamos nodokļus.

Reformas pirmais posms jau tuvojas noslēgumam, un tas palīdzēs vienkāršot un padarīt lētākus vairākus ar īpašumiem saistītus procesus.

Nākotnē tiks ieviestas divas kadastrālās vērtības – fiskālā, kas kalpos nodokļu vajadzībām un paliks nemainīga, un universālā, kas atspoguļos īpašuma tirgus cenu līmeni un būs noderīga citiem mērķiem.

Jaunajā metodikā ņemti vērā precīzāki dati par ēkām, to kvalitāti un tirgus darījumiem, padarot sistēmu piemērotāku dažādiem lēmumiem – no investīcijām līdz teritoriju attīstībai.

Iepriekšējā kadastrālā vērtēšana balstījās uz 2012. gada datiem, kas šobrīd vairs neatspoguļo realitāti. Tāpēc jaunie dati palīdzēs precīzāk noteikt īpašumu vērtību un atvieglos ar tiem saistītos procesus.