Rīgas centra namīpašnieki prasa nesamērīgu cenu


Tā skaidro nekustamo īpašumu kompānijas “Vestabalt” valdes locekle Līga Plaude-Stukovenko.

Īre nesedz izdevumus


Papildu sarežģījumus rada ilgtermiņa īres līgumi, kas nāca mantojumā pie ēku pārņemšanas. Daudzos centra namos gadiem ir situācijas, kad namīpašniekiem ir pienākums uzturēt ēku labā tehniskajā stāvoklī un vēl nākas piemaksāt par īrnieku atrašanos viņu privātīpašumā.

Plaude-Stukovenko uzskata to par absurdu, ka nu jau vairāk nekā 30 gadus Latvijā izpildvarai nav bijusi griba sakārtot likumdošanu attiecībā uz denacionalizēto namīpašumu īrniekiem, kas daudzviet vēl joprojām maksā īres maksu, kas nesedz pat ikmēneša apsaimniekošanas izdevumus.

Daudzi īpašnieki nespēj vienoties


Kā vēl vienu iemeslu Plaude-Stukovenko min faktu, ka daudzas vēsturiskā centra ēkas pieder vairākiem dzīvokļu īpašniekiem kā kopīpašums, un kopīpašniekiem ir sarežģīti pieņemt lēmumu par ieguldījumiem vai vienotu attīstības koncepciju.

Daudzām ēkām pēc denacionalizācijas veikti tikai dzīvokļu iekštelpu remontdarbi, neieguldot līdzekļus ēku kopējo konstrukciju un inženiertīklu pienācīgā atjaunošanā. Rezultātā tagad arī ļoti daudzi apdzīvotie centra namīpašumi ir sliktā tehniskā stāvoklī.

Ir arī liels birokrātiskais slogs rekonstrukcijas un tehnisko projektu izstrādē, bieži neesot atvērta un pretimnākoša attieksme no iesaistīto institūciju puses projektu saskaņošanas procesos.

Kopumā nepieciešamais laiks, kas vajadzīgs no būvniecības ieceres uzsākšanas līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā, ir neparedzams un ievērojami ilgāks nekā kaimiņvalstīs, skaidro Plaude-Stukovenko. Pat pēc tehnisko apsekojumu veikšanas ir sarežģīti precīzi paredzēt galējās būvniecības izmaksas, jo pēc darbu sākšanas daudzas no vēsturiskajām ēkām ir sliktākā tehniskajā stāvoklī nekā varēja šķist apsekojot, ar problēmām pārsegumos, nesošajās pamatu un jumta konstrukcijās.

Baidās riskēt ar ieguldījumiem


Papildu izaicinājums ir spēja pielāgot vēsturiskās ēkas mūsdienu pircēju prasībām un maksātspējai. Centra ēkām ļoti bieži ir sarežģīti rast risinājumu vides pieejamībai, lifta izbūvei, stāvvietām.

Rekonstrukcija un restaurācija ir dārga, sarežģīta un ilga. Lai kvalitatīvi atjaunotu vēsturisku ēku, gala pārdošanas cenai esot jābūt virs 3500 eiro par vienu lietderīgo kvadrātmetru. Patlaban daudzi attīstītāji baidās izšķirties par rekonstrukcijas sākšanu, jo nav pārliecības, vai pēc pabeigšanas būs iespēja restaurētos dzīvokļus pārdot ar peļņu.

Ielai vajag savu stāstu


Plaude-Stukovenko pozitīvi vērtē to, ka pēdējos gados vairāki no centra namīpašumiem tiek restaurēti un attīstīti kā īres nami. Viņasprāt, lai centrs attīstītos, nepieciešams spēt vēsturisko apvienot ar mūsdienīgo, kas ir īpaši aktuāli, domājot par koka arhitektūru un komerctelpām pirmajos stāvos.

Rīgas centra un Vecrīgas galvenajām ielām, lai tās spētu konkurēt ar lielveikaliem, būtu svarīgi atrast savu stāstu, raksturu, koncentrējot vienā ielā vienas nišas uzņēmējus, kā, piemēram, Avotu iela, kur vienuviet ir vairāki kāzu saloni, skaidro Plaude-Stukovenko.

Tāpat viņa uzskata, ka nepieciešams lielāks pašvaldības atbalsts infrastruktūras izbūvē un atvērta, mūsdienīga plānošanas pieeja, izpratne un iesaistīto institūciju atbalsts.


https://jauns.lv/raksts/zinas/596763-rigas-centra-namipasnieki-prasa-nesamerigu-cenu

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Elektroinstalācijas pārbaude katrā mājoklī – reizi 10 gados

Vai atrasta svira bezdarbīgo dzīvokļu īpašnieku izkustināšanai?

Lai nebūtu jāpaliek uz ielas… Kā pasargāt sevi no krāpniecības un negodprātības nekustamo īpašumu darījumu jomā?