Papildinātas ugunsdrošības prasības būvēm un īstermiņa īres dzīvokļiem


Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”” pilnveidotas ugunsdrošības prasības būvēm un būvju daļām, tai skaitā telpām, kuras tiek izmantotas īslaicīgai īrei. Jaunās prasības stāsies spēkā no 2024. gada 1. marta.

Ugunsdrošības prasības būvēm un būvju daļām, tai skaitā telpām, kuras tiek izmantotas pakalpojuma (piemēram, tūrisma pakalpojuma) sniegšanai iedzīvotājiem, tiek pilnveidotas, reaģējot uz traģisko 2021. gadā notikušo ugunsgrēku dzīvoklī Rīgā, Merķeļa ielā 8, kurā bija patvaļīgi ierīkots hostelis.

Pirmkārt, līdz šim būvnormatīvā nebija definēts, kas ir īslaicīga īre. Tāpēc regulējums papildināts ar 2.42. apakšpunktu, nosakot, ka īslaicīga īre ir dzīvojamo telpu grupas vai tajā esošo telpu īslaicīga izīrēšana atpūtas vai tūrisma vajadzībām vienai vai vairākām personām.

Otrkārt, pēc atbildīgo dienestu un iestāžu sniegtās informācijas par minēto ugunsgrēku tika konstatēts: lai nodrošinātu papildu sabiedrības aizsardzību, jāparedz tehniskie risinājumi, kas ļautu ātrāk evakuēties no īslaicīgai īrei nodotajām telpām.

Piemēram, šobrīd nav noteikts, kādām jābūt durvīm īslaicīgās īres dzīvokļos.

Līdz ar to noteikumi Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”” ir papildināti ar 147.5. apakšpunktu, nosakot, ka īslaicīgās īres dzīvokļu durvīm no iekšpuses ir jābūt viegli atveramām bez atslēgas vai citas atvēršanas ierīces. Minēto prasību nodrošina arī slēdzene, kas no iekšpuses ir atverama bez nepieciešamības ielikt tajā atslēgu.

Prasības kāpņu telpu logiem


Būvnormatīvs papildināts arī ar jaunām prasībām par ugunsizturību konstrukcijai, kurā ir montēts ailu aizpildījums, un virsspiediena sistēmu.

Ekonomikas ministrija uzsver: regulējuma izmaiņas nerada pienākumu īpašniekiem uzreiz nodrošināt ēku atbilstību jaunajām prasībām, bet tās būs jāievēro, ēkas atjaunojot un pārbūvējot.

Precizētās prasības būs jāpiemēro daļai, kas tiks atjaunota un pārbūvēta; tās neattieksies uz būvniecības iecerēm, kurām būvprojekts jau ir akceptēts.

Paredzētas arī ugunsreakcijas prasības ārsienu siltumizolācijai, lai izvairītos no ugunsgrēka izplatīšanās pa būves fasādi, t. i., noteiktas ārsienu siltumizolācijas sistēmu un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klases.

Pašlaik būvnormatīvā nav noteiktas prasības kāpņu telpu logiem, taču būves kāpņu telpā paredzēts izvietot virsspiediena sistēmas. Virsspiediena sistēma nepildīs savu paredzēto funkciju, ja kāpņu telpu logi ugunsgrēka laikā būs atvērti. Līdz ar to būvnormatīvs papildināts ar prasību, ka 2. veida dūmaizsargātās kāpņu telpās logiem jābūt neveramiem vai aprīkotiem ar ierīcēm, kuras automātiski aizvērs logus, tiklīdz būs nostrādājusi gaisa virsspiediena sistēma.

Līdz ar grozījumiem būvnormatīvā pilnveidotas projektēšanas prasības būves ugunsnoturības pakāpēm pirmsskolas izglītības iestādēs. Tāpat pārskatītas minimālās ugunsdrošības atstarpes starp divos blakus esošos zemesgabalos izvietotām mazstāvu dzīvojamām mājām un saimniecības ēkām, kā arī ugunsdrošības attālumi līdz blakus esošo zemes vienību robežām.

Jaunās būvju ugunsdrošības prasības būs spēkā no 2024. gada 1. marta.


https://lvportals.lv/norises/355434-papildinatas-ugunsdrosibas-prasibas-buvem-un-istermina-ires-dzivokliem-2023

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Mājas paplašinājums – terase. Padomi ierīkošanā un uzkopšanā

Attēls
Pamatmērķis, kāpēc cilvēki iekārto terases, ir vēlme komfortablāk izbaudīt dabas priekšrocības, piemēram, maltītes ieturēšanai vai jaukas dienas izbaudīšanai. Tāpat terase ļauj paplašināt mājas lietderīgo izmantojamo platību par samērā zemāku cenu. Kādreiz mūsu klimatiskajiem apstākļiem raksturīgi bija krietni nokrišņi, dziļš sniegs, atkušņi un sals. Lai izvairītos no klimata nedarbiem, var terasi labiekārtot – izveidot jumtu un saliekamas sienas, tā stipri pagarināt tās lietošanas laiku. Apgaismojums, autonoma apkure, odu aizbaidīšana ļauj to pietuvināt dzīvojamas vasaras mājiņas komfortam. Iespējas ir patiesi plašas. Terasi var veidot paceltu koku lapotnes līmenī, tā iegūstot pavisam citu skatu “uz dzīvi”. Terases veido uz saimnieciskā bloka ēku, kā, piemēram, garāžu, jumtiem. Zem paaugstinātas terases apakšā var novietot visu dārza kopšanai nepieciešamo aprīkojumu, tehniku un daudz ko citu. Terase var būt atvērta vai slēgta, ar vai bez jumta. Latvijas būvnormatīvos LBN 211–15 “Dzīvo...
Lasīt vairāk

Latvijas Jumiķu apvienības vadītājs: Latvijā jau ir pirmie gadījumi, kad saules paneļi uz jumta ir aizdegušies paši no sevis

Attēls
“Ja mēs runājam par saules paneļiem un bitumena segumu, jums jārēķinās, ka bitumena segumi ļoti uzkarst,” tā brīdināja Latvijas Jumiķu apvienības valdes priekšsēdētājs un jumiķa amata meistars Armands Liede TV24 raidījumā “Uz līnijas”, stāstot par saules paneļu uzstādīšanu uz ēku jumtiem. “Un tajā brīdī, kad uzkaršanas temperatūra sasniegs 80 grādus [pēc Celsija], tad jūsu saules paneļi vairs nestrādās! Tie vienkārši atslēgsies. Tas nozīmē to, ka saules paneļiem vislabāk patīk, ja tiem tā temperatūras robeža ir līdz 50 grādiem. Ja ir augstāk, tad tur jau ir zināmas problēmas,” skaidroja Liede. Savukārt otra lieta, ko eksperts vēlējās uzsvērt, ir saistīta ar bitumena šindeļa jumtiem. “Daudzi paneļus montē pa tuvu. Pēc normatīviem tiem jābūt no degošajām jumta plaknēm vismaz 10 cm nost! Ja jūs uztaisīsiet 5 cm, tad Latvijā ir jau pirmie gadījumi, kad saules paneļi ir paši aizdegušies. Nu pieņemsim, uznāca krusa un iesita kādu robu, šūna sāka uzkarst. Un šajā gadījumā, ja tā šūna uzkarst...
Lasīt vairāk

Par atgādinājumu veikt ēku periodisko tehnisko apsekošanu

Attēls
Būvniecības informācijas sistēmā sākot ar 2024.gada 12.jūniju tiks izsūtīti automātiski atgādinājumi publisko ēku īpašniekiem veikt to īpašumā esošo ēku periodisko tehnisko apsekošanu.   Kas ir atbildīgs par ēkas periodiskās tehniskās apsekošanas veikšanu? Par ēkas un tās elementu uzturēšanu ekspluatācijas laikā, lai tā atbilstu Būvniecības likuma 9.pantā būvei noteiktajām būtiskām prasībām, ir atbildīgs ēkas īpašnieks. Līdz ar to, lai noteiktu ēkas faktisko tehnisko stāvokli ēkas īpašniekam ir pienākums vismaz vienu reizi 10 gados pieaicināt sertificētu būvspeciālistu ēkas periodiskās tehniskās apsekošanas veikšanai. Kurām ēkām ir veicama periodiskā tehniskā apsekošana? Atbilstoši normatīvā akta prasībām otrās un trešās grupas publiskai ēkai (publiska ēka ir ēka, kurā vairāk nekā 50 % ēkas kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai), kura nodota ekspluatācijā pirms 01.10.2014. un kurai pēdējo 10 gadu laikā nav veikta tehniskā apsekošana, per...
Lasīt vairāk