Elektroinstalācijas pārbaude katrā mājoklī – reizi 10 gados


Tumšajā un drēgnajā rudenī elektroierīces tiek lietotas intensīvāk, tādēļ ir būtiski parūpēties par mājokļa elektrodrošību. Ugunsdrošības noteikumos noteikts, ka ikvienā Latvijas mājoklī elektroinstalācija jāpārbauda ne retāk kā reizi 10 gados. Diemžēl socioloģiskās aptaujas liecina, ka liela daļa sabiedrības nemaz nezina par obligātu šādas pārbaudes nepieciešamību.

AS “Sadales tīkls” aicina elektroinstalācijas pārbaudi uztvert par tikpat pašsaprotamu lietu kā, piemēram, automašīnas tehnisko apskati. Piedaloties kopējā satiksmē, ir pienākums būt līdzatbildīgiem pret pārējiem tās dalībniekiem, tāpat no elektroinstalācijas pārbaudes var būt atkarīga citu cilvēku veselība, drošība un pat dzīvība.

Kā noris pārbaude


Par pārbaudes veikšanu konkrētajā nekustamajā īpašumā ir atbildīgs tikai un vienīgi tā īpašnieks. Savukārt daudzdzīvokļu koplietošanas jeb publiskajās telpās – nekustamā īpašuma apsaimniekotājs.

Ikviens dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs iepazīties ar dokumentiem, kas apliecina šādu pārbaudi.

Elektroinstalāciju drīkst pārbaudīt sertificēts elektriķis, uzrādot apliecinājumu par kvalifikāciju. Pēc pārbaudes veikšanas elektriķis sagatavo oficiālu dokumentāciju, kurā sniedz atzinumu par elektroinstalācijas tehnisko stāvokli. Pārbaudes laikā elektriķis ar speciāliem mērinstrumentiem pārbauda elektrības vadus, kabeļus, slēdžus un kontaktligzdas, tādējādi novērtējot kopējo elektroinstalācijas tehnisko stāvokli. Tiek pārbaudīts arī drošības slēdžu (“korķu”) tehniskais stāvoklis un atbilstība.

Pēc mērījumu veikšanas speciālists secina, vai mājokļa elektroinstalācija ir droši ekspluatējama vai tomēr tā jāremontē vai jānomaina. Ja tiek konstatētas nepilnības, tad pārbaudes veicējam jāsniedz ieteikumi to novēršanai.

Pārbaudes izmaksas ir atkarīgas no darba apjoma. Piemēram, vienistabas dzīvoklī iekšējā elektrotīkla pārbaude patlaban varētu izmaksāt ap 100–120 eiro.

“Sarkanie karogi”, kas liecina par iespējamiem bojājumiem


Nereti “sarkanie karogi” jeb pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamiem elektroinstalācijas bojājumiem, mājoklī parādās jau laikus. Daži no izplatītākajiem indikatoriem ir šādi:

  • elektrības piegādes pārtrūkšana neizprotamu iemeslu dēļ jeb regulāra “korķu izsišana”;
  • kontaktligzdu, gaismas slēdžu vai vadu karšana, “sišana pa pirkstiem”;
  • nestabils spriegums mājoklī, piemēram, elektrības raustīšanās (gaismas raustīšanās), traucēta elektroiekārtu darbība;
  • neizprotams elektrības patēriņa pieaugums elektriskās strāvas noplūdes dēļ.

Ja tiek pamanīts kāds no šiem “sarkanajiem karogiem”, tad būtu laiks piesaistīt speciālistu un pārbaudīt mājokļa iekšējo elektrotīklu – īpaši, ja pēdējos 10 gados šādas pārbaudes konkrētajā īpašumā nav veiktas.

Iedzīvotāji neapzinās ar mājokļa elektroinstalāciju saistīto risku nopietnību


Kā liecina jaunākā sabiedriskā aptauja “Elektrodrošības indekss”, 61% Latvijas iedzīvotāju, kas pēdējos 10 gadus nav mainījuši dzīvesvietu, šajā laikā nav pārbaudījuši mājokļa elektroinstalāciju (iekšējo elektrotīklu), bet vēl 16% uz šo jautājumu nevar pārliecinoši atbildēt. Turklāt 45% aptaujāto nemaz nav informēti par to, ka pārbaudi vajag veikt.

AS “Sadales tīkls” Mācību centra elektrodrošības eksperts Artūrs Šmats skaidro: “Latvijā ir satraucoši daudz īpašumu ar elektroinstalāciju, kas izbūvēta padomju laikos, lielākoties tie ir dzīvokļi. Tas nozīmē, ka liela daļa cilvēku savu ikdienu pavada īpašumā, kurā zem apmetuma ir 30, pat 50 gadus veci nolietojušies elektrības vadi. Tā ir bumba ar laika degli!”

Elektroierīces – biežs ugunsgrēku cēlonis


Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta gadagrāmatas dati iezīmē pozitīvu tendenci – pērn sarucis kopējais ugunsgrēku skaits. 2022. gadā 1784 jeb 26% no visiem valstī reģistrētajiem ugunsgrēkiem notikuši dzīvojamajās mājās, kas ir par 8,61% mazāk nekā 2021. gadā. Vairāk nekā pusē reģistrēto ugunsgrēku dzīvojamajās mājās degšanas platība nepārsniedza 1 m2. Biežākais ugunsgrēku cēlonis dzīvojamajās mājās ir bijusi neuzmanīga rīcība ar uguni – tādi bijuši 1102 jeb 62% ugunsgrēku, savukārt 371 ugunsgrēks jeb 21% ugunsgrēku dzīvojamajās mājās ir saistīti ar elektroierīcēm un iekārtām.

Skaudrāku ainu rāda apdrošinātāju apkopotā informācija par gadījumiem, kad pēc ugunsgrēka pieprasīta atlīdzība, – gandrīz pusei īpašumu ugunsgrēku cēlonis bijis vai nu neprofesionāli uzstādīta elektroinstalācija, vai arī nepareiza tās ekspluatācija.

AAS “Balta” risku vadības konsultants Jānis Vaivods uzsver: “Elektrodrošības situācija mājokļos kopumā ir kritiska. Bieži cēlonis ir mūsu “praktiskā latvieša” būtība – domājam: ja varam salabot mājās tekošu ūdens krānu, tad tiksim galā arī ar elektroinstalāciju. Labākajā gadījumā sazvanāmies un paprasām padomu draugam elektriķim, bet realitātē mūsu konsultants elektrodrošības jautājumos drīzāk būs pārdevējs saimniecības preču veikalā. Neskatoties uz spēkā esošo stingro regulējumu, ka elektroinstalācija jāpārbauda vismaz reizi 10 gados, lielākā daļa par šādu normu nav informēti. Bet tie, kas zina, nereti vai nu nevar atrast laiku pārbaudei, vai arī domā, ka tas ir nesamērīgi dārgi. Tie būs vairāki desmiti eiro, atkarībā no īpašuma arī vairāk, tomēr nedrīkst aizmirst, ka tās ir izmaksas, ko ieguldām sava īpašuma un tā iemītnieku drošībā.”

 



https://lvportals.lv/skaidrojumi/356205-elektroinstalacijas-parbaude-katra-majokli-reizi-10-gados-2023

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Vai atrasta svira bezdarbīgo dzīvokļu īpašnieku izkustināšanai?

Lai nebūtu jāpaliek uz ielas… Kā pasargāt sevi no krāpniecības un negodprātības nekustamo īpašumu darījumu jomā?