Smilšu kastei vai dekoratīviem elementiem – vai drīkst savām vajadzībām jūrmalā savākt smiltis?


Man vajadzīga smilts aptuveni kubikmetrs. Vai drīkst to savākt jūrmalā?
Jautā Guntars Limbažos.

Valsts vides dienests informē, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē nav atļauts iegūt un izmantot derīgos izrakteņus (tajā skaitā smiltis).

Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā, tajā skaitā pludmalē, noteikti Aizsargjoslu likumā.

Derīgo izrakteņu ieguve ir jebkuri rakšanas darbi, kuru rezultātā derīgie izrakteņi tiek atdalīti no to dabiskās vides.

Uzziņa:

Derīgie izrakteņi iedalās divās grupās:

  • bieži sastopamie derīgie izrakteņi: māls, smiltis, smiltis-grants, smilšmāls, mālsmilts, aleirīts, kūdra līdz 5 ha u.c.;
  • pārējie derīgie izrakteņi: dolomīts, kaļķakmens, ģipšakmens, sapropelis, dziednieciskās dūņas, kūdra u.c.

 

https://www.la.lv/smilsu-kastei-vai-dekorativiem-elementiem-vai-drikst-savam-vajadzibam-jurmala-savakt-smiltis

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Mājas paplašinājums – terase. Padomi ierīkošanā un uzkopšanā

Attēls
Pamatmērķis, kāpēc cilvēki iekārto terases, ir vēlme komfortablāk izbaudīt dabas priekšrocības, piemēram, maltītes ieturēšanai vai jaukas dienas izbaudīšanai. Tāpat terase ļauj paplašināt mājas lietderīgo izmantojamo platību par samērā zemāku cenu. Kādreiz mūsu klimatiskajiem apstākļiem raksturīgi bija krietni nokrišņi, dziļš sniegs, atkušņi un sals. Lai izvairītos no klimata nedarbiem, var terasi labiekārtot – izveidot jumtu un saliekamas sienas, tā stipri pagarināt tās lietošanas laiku. Apgaismojums, autonoma apkure, odu aizbaidīšana ļauj to pietuvināt dzīvojamas vasaras mājiņas komfortam. Iespējas ir patiesi plašas. Terasi var veidot paceltu koku lapotnes līmenī, tā iegūstot pavisam citu skatu “uz dzīvi”. Terases veido uz saimnieciskā bloka ēku, kā, piemēram, garāžu, jumtiem. Zem paaugstinātas terases apakšā var novietot visu dārza kopšanai nepieciešamo aprīkojumu, tehniku un daudz ko citu. Terase var būt atvērta vai slēgta, ar vai bez jumta. Latvijas būvnormatīvos LBN 211–15 “Dzīvo...
Lasīt vairāk

Latvijas Jumiķu apvienības vadītājs: Latvijā jau ir pirmie gadījumi, kad saules paneļi uz jumta ir aizdegušies paši no sevis

Attēls
“Ja mēs runājam par saules paneļiem un bitumena segumu, jums jārēķinās, ka bitumena segumi ļoti uzkarst,” tā brīdināja Latvijas Jumiķu apvienības valdes priekšsēdētājs un jumiķa amata meistars Armands Liede TV24 raidījumā “Uz līnijas”, stāstot par saules paneļu uzstādīšanu uz ēku jumtiem. “Un tajā brīdī, kad uzkaršanas temperatūra sasniegs 80 grādus [pēc Celsija], tad jūsu saules paneļi vairs nestrādās! Tie vienkārši atslēgsies. Tas nozīmē to, ka saules paneļiem vislabāk patīk, ja tiem tā temperatūras robeža ir līdz 50 grādiem. Ja ir augstāk, tad tur jau ir zināmas problēmas,” skaidroja Liede. Savukārt otra lieta, ko eksperts vēlējās uzsvērt, ir saistīta ar bitumena šindeļa jumtiem. “Daudzi paneļus montē pa tuvu. Pēc normatīviem tiem jābūt no degošajām jumta plaknēm vismaz 10 cm nost! Ja jūs uztaisīsiet 5 cm, tad Latvijā ir jau pirmie gadījumi, kad saules paneļi ir paši aizdegušies. Nu pieņemsim, uznāca krusa un iesita kādu robu, šūna sāka uzkarst. Un šajā gadījumā, ja tā šūna uzkarst...
Lasīt vairāk

Par atgādinājumu veikt ēku periodisko tehnisko apsekošanu

Attēls
Būvniecības informācijas sistēmā sākot ar 2024.gada 12.jūniju tiks izsūtīti automātiski atgādinājumi publisko ēku īpašniekiem veikt to īpašumā esošo ēku periodisko tehnisko apsekošanu.   Kas ir atbildīgs par ēkas periodiskās tehniskās apsekošanas veikšanu? Par ēkas un tās elementu uzturēšanu ekspluatācijas laikā, lai tā atbilstu Būvniecības likuma 9.pantā būvei noteiktajām būtiskām prasībām, ir atbildīgs ēkas īpašnieks. Līdz ar to, lai noteiktu ēkas faktisko tehnisko stāvokli ēkas īpašniekam ir pienākums vismaz vienu reizi 10 gados pieaicināt sertificētu būvspeciālistu ēkas periodiskās tehniskās apsekošanas veikšanai. Kurām ēkām ir veicama periodiskā tehniskā apsekošana? Atbilstoši normatīvā akta prasībām otrās un trešās grupas publiskai ēkai (publiska ēka ir ēka, kurā vairāk nekā 50 % ēkas kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai), kura nodota ekspluatācijā pirms 01.10.2014. un kurai pēdējo 10 gadu laikā nav veikta tehniskā apsekošana, per...
Lasīt vairāk