Lai nebūtu jāpaliek uz ielas… Kā pasargāt sevi no krāpniecības un negodprātības nekustamo īpašumu darījumu jomā?

Zvērinātu notāru vērojumi liecina, ka gadu no gada par krāpnieku upuriem kļūst daudzi Latvijas iedzīvotāji. Turklāt liela daļa cilvēku joprojām neapzinoties juridiskos un finansiālos riskus, kas saistās ar īpašuma pirkšanu, pārdošanu, dāvināšanu, mantošanu un citām darbībām. Kā pasargāt sevi no krāpniecības un negodprātības nekustamo īpašumu darījumu jomā? Ko (ne)darīt? Kādus elementārus soļus katrs var ievērot, lai neiekristu krāpnieku nagos – jautājam zvērinātai notārei Aritai Rateniecei.

Krāpjas dažādi

Var būt daudz dažādu nekustamo īpašumu krāpšanas veidu un metožu: neizdevīgi darījuma noteikumi, dokumentu viltojumi, cilvēku nezināšanas izmantošana un daudz kas cits, stāsta zvērināta notāre Arita Rateniece.

“Viens no krāpšanas veidiem ir īpašuma pirkšana par neadekvāti zemu cenu. Piemēram, krāpnieki atrod vientuļus cilvēkus gados vai cilvēkus, kam ir slikti materiālie apstākļi, un tie piekrīt pārdot savu īpašumu par piedāvāto cenu, varbūt pat neapzinoties, ka īpašuma vērtība ir daudz lielāka,” teic notāre.

Krāpnieciskas darbības vērojamas arī gadījumos, kad pirkuma līgumā ir nosacījums – pircējs pirkuma maksu pārdevējam pārskaita tikai pēc tam, kad pircējam zemesgrāmatā nostiprinātas īpašuma tiesības uz īpašumu.

“Ja pircējs ir negodprātīgs un naudu nepārskaita, īpašumu pārdod jau tālāk kādai citai personai, tad pārdevējam var pat nebūt iespējas piedzīt pirkuma maksas summu, kā arī tas rada papildu izdevumus par juridisko palīdzību, tiesvedību,” stāsta Arita Rateniece.

Par krāpšanas upuri var kļūt arī īpašuma pircējs. Piemēram, pircējs vienojas ar pārdevēju, ka pirkuma maksa vai daļa no tās tiek samaksāta pirms visu dokumentu parakstīšanas, bet pēc naudas saņemšanas pārdevējs vairs nekontaktējas ar pircēju.

Kā mazināt risku darījumos

Nepaļaujieties tikai uz otra cilvēka godaprātu un tikai savām zināšanām, jo darījumu sagatavošanā būtiskas ir juridiskās zināšanas un ikdienā uzkrātā pieredze.

Likumus ne tikai jāprot lasīt – jāprot tos tulkot un piemērot. Kā rāda aptaujas, juridisko zināšanu līmenis sabiedrībā ir zems. Tāpēc nepaļaujieties tikai uz sevi un nesagatavojiet paši darījuma dokumentus. Vienkārši nedariet tā!

Kas varētu sastādīt, piemēram, pirkuma līgumu? Tas varētu būt notārs. Kāpēc ieteicams tieši notārs? Notāram šo pienākumu uzticējusi valsts, pirms tam pārbaudot viņa zināšanas kvalifikācijas eksāmenā. Turklāt no visiem juristiem tikai notāram ir piešķirtas tiesības taisīt tāda tipa darījuma dokumentu, kurš vajadzības gadījumā darbosies līdzīgi kā tiesas spriedums. Ja negribat iet pie notāra, jautājiet citam neitrālam juristam. Galvenais, lai tam, kurš sagatavos dokumenta projektu, būtu godaprāts un speciālās zināšanas, lai viņš objektīvi novērtētu darījuma saturu un sastādītu tam atbilstīgu dokumentu.

Darījuma dokumentus parakstiet pats. Neuzticiet to darīt pilnvarniekam.

Nekustamā īpašuma iegāde ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem cilvēka dzīvē, tāpēc ir vērts pašam būt klāt darījumā un pašam parakstīt līgumu.

Iesaka notārs

Kā sevi pasargāt

• Jurista palīdzība. Lai pasargātu sevi no krāpniecības nekustamo īpašumu darījumos, līgumslēdzējiem jāizvēlas profesionāla jurista palīdzība dokumentu sagatavošanā un darījuma izpildē.

• Nē steigai! Nevajag piekrist “steidzamiem darījumiem”, kad pircējs vai pārdevējs steidzina otru pusi piekrist darījumam, parakstīt dokumentus, veikt naudas samaksu. Šādās situācijās var nepamanīt kādus būtiskus trūkumus, piemēram, pirkuma līguma nosacījumos, bet dokuments jau būs parakstīts un stājies spēkā, radot katrai no pusēm savas tiesības un pienākumus.

• Svarīga tirgus cena. Notāre iesaka īpašuma pārdevējam arī uzzināt iespējamo tirgus cenu, piemēram, cik konkrētajā apvidū ir vidējā tirgus cena lauksaimniecības vai meža zemei.

• Skaidras visas detaļas. Svarīgi izrunāt ar pircēju darījuma būtiskos nosacījumus: pirkuma cenu, samaksas kārtību, īpašuma un tā dokumentācijas nodošanas kārtību, ieguvēja īpašuma tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā.

• Drošāk pie notāra. Piemēram, izvēloties darījumu slēgt pie zvērināta notāra kā notariālo aktu, notārs uzņemas arī darījuma izpildes pilnīgu uzraudzību. Tas nozīmē, ka notārs ne tikai sagatavo un apliecina pirkuma līgumu, izskaidrojot darījuma nosacījumus un tiesiskās sekas, bet arī darījuma nostiprināšanai zemesgrāmatā pieprasa nepieciešamos dokumentus no pašvaldības (atteikums no pirmpirkuma tiesībām, piekrišana lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā u.c.), gādā par pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, iesniedzot dokumentus attiecīgajā rajona tiesā, kas skata zemesgrāmatu lietas.

https://www.la.lv/krapsanas-darijumos-ar-nekustamo-ipasumu-ka-neiekrist