Kad nokusis sniegs, ir jāveic jumta revīzija!

Vai pavasarī nepieciešama jumta revīzija?

Vispirms drošība

Pareizāk būtu mājas jumta revīziju veikt rudenī pirms ziemas, kad ilgāku laiku ir sniegs un jumts pakļauts lielākai mehāniskajai un arī termiskajai slodzei, – virs jumta ir ļoti zema gaisa temperatūra, zem tā, īpaši, ja nav labas siltumizolācijas, temperatūra ir plusos. Tomēr arī pavasarī, kad sniegs nokusis un jumts nožuvis, to vērts pārbaudīt. Iespējams, ziemā jumtam radušies bojājumi, kas vasaras lietavu laikā var sagādāt pamatīgas problēmas.

Bez pieredzes, speciālas apmācības un drošības aprīkojuma uz jumta kāpt nedrīkst!

Lai pārbaudītu jumtu, jālūdz pieredzējuša meistara palīdzība. Viņš zinās, kā uz jumta pārvietoties droši. Piemēram, metāla jumts pat sauss var būt ļoti slidens. Arī noturēties kājās uz gludās virsmas ir ļoti grūti, un apturēt slīdēšanu paša spēkiem nav iespējams. Protams, ir ļoti lēzeni jumti (līdz 15 grādiem slīpi), uz kuriem saimnieki kāpj paši. Tomēr, arī pārvietojoties pa šādiem jumtiem, nepieciešamas drošības atsaites, kas nesniedzas tālāk par jumta malu, tā izslēdzot brīva kritiena iespējamību. Neveikla kustība uz jumta var beigties ar kritienu no liela augstuma, un tam var būt letāls iznākums.

Speciālists apsekos jumtu, saimnieku informēs par nepieciešamajiem darbiem un vienosies par to, ko var izdarīt īpašnieks ar pieejamo rocību.

Skursteņa un jumta savienojums

Apsekojot jumtu, noteikti jāpārbauda jumta un skursteņa savienojums. Jāpārliecinās, vai nav bojāts hidroizolācijas materiāls, kur cauri jumtam izvadīti ventilācijas kanāli.

Uzmanība jāpievērš arī vietām, kur savienojas jumta plaknes. Ja bitumena šindeļu jumtam plakņu salaiduma vietās radušās plaisas (metāla jumtiem šādas problēmas parasti nerodas), tās var aizpildīt ar bitumena mastikām, bet virspusē jāpiestiprina jauns atbilstīgs jumta seguma materiāls. To iestrādājot, rīkojas tā, lai no savienojumu vietām ūdens varētu viegli notecēt.

Jumta remontam domāto bitumena mastiku, kas visbiežāk jau ir gatava lietošanai, uzklāj ar lielāku otu. Tā ātri žūst un veido ūdensnecaurlaidīgu slāni. Trīs kilogramu mastikas fasējums maksā 9–10 eiro. Remontam jāizvēlas sausa un saulaina diena.

Kores un vējmalas

Jumtiem ar šīfera segumu vajadzētu pārbaudīt kores – vai vējš nav atrāvis skārda konstrukcijas, jāpārbauda arī vējmalas. Jāpārliecinās, vai nav izkustējušās naglas, ar kurām piestiprinātas jumta seguma loksnes. Jāizvērtē, vai nav bojāti skārda atloki ap skursteni.

Ar laiku šīfera segums kļūst drūpošs, un kāju labāk spert tur, kur apakšā ir latojums. Pretējā gadījumā labi iecerētā nelielā remonta vietā būs nepieciešams daudz lielāks. Vēl drošāk izmantot platu dēli vai slīpākiem jumtiem kāpnes, kuras nostiprina pie jumta kores.

Jāpārliecinās arī par to, vai terašu un sienu savienojuma vietās nav radušies kādi mehāniski bojājumi, paverot ceļu ūdenim. Arī to aizpildīšanai var izmantot piemērotas biezības bitumena mastikas, jo tās nodrošina ilgstošu savienojuma hidroizolāciju atšķirībā no silikona, kuru nevajadzētu izmantot šim mērķim.

Notekām jābūt tukšām

Visu segumu jumtiem noteikti jāpārbauda lietusūdens teknes gar jumta malu un notekcaurules. Nepieciešamības gadījumā tās jāiztīra, jo netīrumos vairojas sēnītes. Parasti teknēs sakrājas koku lapas, sīki zariņi, smiltis, kas tur nokļuvušas iepriekšējā vasarā un rudenī. Ilgstoši netīrītās teknēs aug sūnas, kas nosprosto teknes. Ūdens no tām tek pāri, un mitrums bojā ēkas fasādi.

Lietusūdens teknes jātīra vismaz divas reizes gadā.

Tīrot notekas, lapas un gruži no tām jāizgrābj, nevis jāiestumj dziļāk notekcaurulēs, jo no tām iztīrīt aizsērējumus ir daudz grūtāk. Pēc mehāniskās tīrīšanas teknes izskalo ar spēcīgu ūdensstrūklu.

Ja vertikālajās teknēs aizsērējumu nav, arī tās pietiks izmazgāt ar ūdens­-strūklu no šļūtenes. Ja ir aizsērējums, to iztīra ar piemērota izmēra santehnikas trosi. Jārīkojas uzmanīgi, lai nesabojātu cauruļu pretkorozijas pārklājumu.

Ja tek valcprofila jumts

Ja jumta segums klāts pirms Otrā pasaules kara un rūsa skārusi šāda seguma virspusi, nav jāsteidzas ar materiāla pilnīgu nomaiņu, pat ja jumts tikai vietām caurrūsējis. Šos atsevišķos caurumus viegli aizdarīt ar ielāpiem no pietiekama biezuma nerūsējošā tērauda loksnes. Nevajadzētu izmantot remontam metālu, ko tagad lieto jumta segumiem. Šis metāls ir ļoti plāns un pārklāts ar speciālu krāsu. Šo aizsargslāni sabojājot, metāls zem tā sarūsē ļoti ātri.

Vispirms jumtu notīra mehāniski, tad apstrādā ar speciālu ķīmisko vielu sastāvu, kas atlikušos sārņus notīra ķīmiski. Kad sastāvs iedarbojies, to nomazgā ar ūdeni. Pēc jumta nožūšanas tas jāgruntē ar atbilstīgu gruntskrāsu un jākrāso ar šim mērķim domāto krāsu. Tikai tā var garantēt, ka jumta segums ir droši pasargāts turpmākajam laikam.

Caurumu vietās un tur, kur jumta skārds pie latojuma pienaglots, bet naglas laika gaitā izkustējušās un pavērušas ceļu ūdenim, tās jāatstāj savā vietā. Iespējams, tās iedzītas tādēļ, lai skārdu noturētu uz jumta, jo ir bojāti savalcējuma vietās paslēptie lokšņu stiprinājumi.

Virs naglām stiprina ielāpus no nerūsējoša materiāla plāksnītēm, ielāpus pie jumta virs cauruma pielīmē ar speciālām mastikām un papildus fiksē ar nerūsējošā metāla kniedēm. Ar mastiku vien var būt par maz, jo jumtam jāiztur lielas temperatūru svārstības un vēja slodze. Tāpat jārēķinās, ka ziemā jumts var tikt tīrīts ar sniega lāpstu, un kniedes noturēs ielāpu savā vietā.

Metāla jumtiem plaisas bieži vien veidojas gar lokšņu savalcējuma izliekumiem. Arī šajā gadījumā jāliek ielāpi no tā paša nerūsējošā metāla plāksnītēm.

Ielāpus vienmēr stiprina no jumta ārpuses.

Padoms

Lai ūdensnotekas neaizsērētu, tajās var uzstādīt vienkāršus filtrus no sietam līdzīgas viegli koniskas plāksnes, ko iespiež pusapaļās caurules augšpusē. Šāds filtrs neļauj teknē nonākt koku lapām, zariem, skujām un citiem netīrumiem. Tie paliek virspusē, kur tos vienkārši nopūš vējš. Savukārt lietusūdens brīvi iztek cauri filtram un nonāk zemē.


https://www.la.lv/jumta-revizija-pavasari