Maksāsim dārgāk par stāvēšanu mēnešiem garās rindās uz kadastrālo uzmērīšanu
Valsts zemes dienestam (VZD) nav paveicies, ka dienestam jāprasa atļauja palielināt savu pakalpojumu tarifus laikā, kad sabiedrību jau satracinājusi dienesta nespēja veikt savu pienākumus.
2022. gada 1. oktobrī stāsies spēkā prasība piemērot maksimālo 3% likmi nekustamā īpašuma nodoklim par ekspluatācijā nenodotām būvēm, kuru būvniecība uzsākta līdz 2014. gada 1. oktobrim un tādējādi pārsniegts maksimālais normatīvajos aktos paredzētais astoņu gadu termiņš būvniecības pabeigšanai. Prasība ierobežot būvniecības ilgumu nav grābta no gaisa, bet no pieredzes par daudzu iedzīvotāju un uzņēmumu izvairīšanos no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas, gadu desmitiem izmantojot dzīvošanai vai citiem mērķiem it kā nepabeigtus celtniecības objektus. Tāpēc ieviests termiņš, līdz kuram būvēm vai nu jābūt nodotām ekspluatācijā, vai jāpagarina būvatļauja, pierādot to, ka nelegāla būves ekspluatācija nenotiek. Jebkurā gadījumā dokumentu sakārtošanai nepieciešama būvju kadastrālā uzmērīšana, uz ko monopoltiesības piešķirtas Valsts zemes dienestam.
Diemžēl VZD ir izrādījies nespējīgs veikt savas funkcijas, ja ar to izpildi saprot darbu veikšanu likumā noteiktos termiņos: “VZD sistemātiski pārkāpj likuma prasību par darbu izpildes termiņu. VZD mājaslapā norādīts, ka nepieciešamās darbības tiek veiktas 25 vai 32 darba dienu laikā atkarība no ēkas kubatūras, lai gan Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 9. punkts nosaka vēl īsāku termiņu.
Taču realitātē šie termiņi tiek kavēti pat par astoņiem mēnešiem,” liecina nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Arco Real Estate” valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits (attēlā).
Ja ne juridiski, tad sadzīviski VZD var atgaiņāties no tiem, kuri tagad cenšas sakārtot dokumentāciju saviem astoņus un daudz ilgāk nekā astoņus gadus ilgušajiem būvdarbiem un būvēm.
VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka (attēlā) atsaucas uz tādu kuriozu, ka senākās būves, kuras īpašnieki tagad cenšas legalizēt, sāktas celt pagājušā gadsimta 60. gadu otrajā pusē. Savukārt tipiskais ilgbūvētājs ir tā saukto “trekno gadu” būvniecība buma upuris. Juridiski un varbūt arī fiziski viņš sāka celtniecību pirms 2008. gada, kurā būvniecību nācās apturēt. Daudzi tādi būvobjekti pēc tam ceļojuši no rokas rokā, pirkti un pārdoti ar atlaidēm, bet bez pienācīgi sakārtotiem dokumentiem, par ko tagad nākas maksāt būvju aktuālajiem īpašniekiem.
Veco būvju vecajiem un arī jaunajiem saimniekiem var norādīt, ka viņi pie savām finansiālajām nepatikšanām paši vainīgi, jo prasību sakārtot šo būvju dokumentus valsts tik tiešam pasludināja savlaicīgi. Cita lieta ir jaunbūvju īpašnieki, kuri tagad nolikti vienā rindā ar visiem citiem uzmērīšanas pieteicējiem. Viņiem jācieš par to, ka valsts nav spējīga pildīt pati savu likumu prasības kaut vai ar likumu sakārtošanas metodi. Ar to konkrētajā gadījumā domāta rindu sakārtošana. No valsts puses tikai tāds labais darbs, ka V. Narnicka esot uzrunājusi Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, lai pašvaldības ir “saprotošākas pret saviem iedzīvotājiem šajā jautājumā". Ar to būtu jāsaprot maksimālās nodokļu likmes neiekasēšanu no tiem, kuri spēj pierādīt, ka sakārtos savu būvju dokumentus, tiklīdz būs izstāvējuši VZD rindu. Tāda labdarība pašvaldībām nozīmētu papildu darbu, korupcijas riskus un izredzes dabūt brāzienu no Valsts kontroles, ka pašvaldības nepilda likuma prasības. Lai reāli atliktu paaugstinātās nodokļa likmes piemērošanu tiem, kuri VZD rindā iestājušies, šāda atlikšana bija jāparedz likumā, kur šādiem gadījumiem rezervēta rubrika ar nosaukumu “pārejas noteikumi”. Tomēr ne ierēdņi, ne politiķi nav sevi apgrūtinājuši ar padomāšanu par valsts iestāžu spējām pildīt likuma prasības.
Visticamāk, ka ne VZD, ne citas instances nemaz nezināja, kāds izrādīsies reālais pieprasījums pēc kadastrālās uzmērīšanas. Par to liek domāt VZD nespēja atbildēt uz “Neatkarīgās” jautājumiem, cik lielā mērā līdz šim brīdim - līdz novembra beigām - ir izsmeltas vai nav izsmeltas ilglaicīgo būvju rezerves? Vai uzmērīšanas pieteikumu daudzums tagad jau atgriezies normālā līmenī un vai rinda uz uzmērīšanu sākusi sarukt? Uz to ir tikai pilnīgi neko neizsakoša atbilde, ka “piesakot būvju kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu klientiem ir jārēķinās ar gaidīšanu rindā vairāku mēnešu garumā”: varbūt divu mēnešu, bet varbūt 20 mēnešu ilgumā vai kā savādāk - kā nu paveiksies VZD un katram no tā klientiem. A. Šmits izsakās tikai tik tālu, ka “kadastrālās uzmērīšanas ierosinātājs meklē iespēju paātrināt VZD darbu, dāsni atalgojot ierēdņus”. Droši vien, ka šādi meklējumi ne visiem un vienmēr, bet tomēr noved arī līdz atradumiem.
Noteikti nav paveicies tiem, kuri nebūt nav kavējušies ar vēršanos VZD gadu un gadu desmitu garumā. Ilustrācijai der A. Šmita minēts piemērs ar privātmājas būvniecību. Maz ir cilvēku, kuri to spēj bez bankas kredīta. Kredīta saņemšanas kārtība ir tāda, ka apbūves zemei jāpiesaista potenciālās mājas pamati, kas kopā ar apbūves gabalu veido īpašnieka pašfinansējumu. Tādā veidā banka, izsniedzot kredītu, reģistrē hipotēku visam īpašumam. Bet, lai saņemtu piešķirto aizdevumu, īpašniekam VZD jāpasūta pirmreizējā kadastrālā uzmērīšana un, vēlreiz citējot VZD atrakstīšanos, “klientiem ir jārēķinās ar gaidīšanu rindā vairāku mēnešu garumā". Atliek tikai cerēt, ka VZD neizteiks mēnešos gadus, bet augstas inflācijas apstākļos arī ar mēnešiem pietiek, lai objekts (nebūt ne tikai privātmājas) vairs neiekļautos tāmē, ko pasūtītājs spējīgs apmaksāt.
“To bezspēcību, kas īpašniekiem jāpiedzīvo VZD, nevar aprakstīt, tādēļ vienīgais saprātīgais risinājums ir vērsties tiesā ar prasību par nodarīto zaudējumu piedziņu,” aicina A. Šmits.
Pakļaujot inflācijas radītajām ciešanām savus klientus, VZD nolēmis vismaz pats no tām izvairīties, ceļot savu pakalpojumu tarifus. V. Narnicka tarifu celšanu sāka publiski gatavot pirms dažām nedēļām, piesakot to caur aģentūru LETA. Tarifu pieaugums būšot mazāks par dažām reizēm, bet lielāks par dažiem procentiem. Tātad izteikšanās jau zināmajā maksimāli nekonkrētajā VZD stilā par rindām “vairāku mēnešu garumā”.
Uz lūgumu konkretizēt tarifu palielināšanas plānus “Neatkarīgā” saņēma tikai stāstu, kam nevar nepiekrist: “Ņemot vērā, ka VZD sniegto pakalpojumu cenas pēdējo reizi bija aprēķinātas un noteiktas 2014. gadā, saskaņā ar noteiktajiem izdevumiem par precēm, pakalpojumiem, un tajā skaitā arī nodarbināto atlīdzību, tad pakalpojumu izmaksas šobrīd jau neatbilst faktiskajām pakalpojumu izmaksu pieaugumam 2022. gadā. Tāpēc ir uzsākts pakāpenisku maksas pakalpojumu izcenojumu pārskatīšanu atbilstoši to aktuālajām izmaksām”. VZD pamanījās ne ar vienu vārdu un kur nu vēl ar skaitli brīdināt, kad un ar ko “izcenojumu pārskatīšana atbilstoši to aktuālajām izmaksām” beigsies.
2022. gada 1. oktobrī stāsies spēkā prasība piemērot maksimālo 3% likmi nekustamā īpašuma nodoklim par ekspluatācijā nenodotām būvēm, kuru būvniecība uzsākta līdz 2014. gada 1. oktobrim un tādējādi pārsniegts maksimālais normatīvajos aktos paredzētais astoņu gadu termiņš būvniecības pabeigšanai. Prasība ierobežot būvniecības ilgumu nav grābta no gaisa, bet no pieredzes par daudzu iedzīvotāju un uzņēmumu izvairīšanos no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas, gadu desmitiem izmantojot dzīvošanai vai citiem mērķiem it kā nepabeigtus celtniecības objektus. Tāpēc ieviests termiņš, līdz kuram būvēm vai nu jābūt nodotām ekspluatācijā, vai jāpagarina būvatļauja, pierādot to, ka nelegāla būves ekspluatācija nenotiek. Jebkurā gadījumā dokumentu sakārtošanai nepieciešama būvju kadastrālā uzmērīšana, uz ko monopoltiesības piešķirtas Valsts zemes dienestam.
Valsts iestāde ignorē likumus
Diemžēl VZD ir izrādījies nespējīgs veikt savas funkcijas, ja ar to izpildi saprot darbu veikšanu likumā noteiktos termiņos: “VZD sistemātiski pārkāpj likuma prasību par darbu izpildes termiņu. VZD mājaslapā norādīts, ka nepieciešamās darbības tiek veiktas 25 vai 32 darba dienu laikā atkarība no ēkas kubatūras, lai gan Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 9. punkts nosaka vēl īsāku termiņu.
Taču realitātē šie termiņi tiek kavēti pat par astoņiem mēnešiem,” liecina nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Arco Real Estate” valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits (attēlā).
Ja ne juridiski, tad sadzīviski VZD var atgaiņāties no tiem, kuri tagad cenšas sakārtot dokumentāciju saviem astoņus un daudz ilgāk nekā astoņus gadus ilgušajiem būvdarbiem un būvēm.
Valsts kanceleja
VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka (attēlā) atsaucas uz tādu kuriozu, ka senākās būves, kuras īpašnieki tagad cenšas legalizēt, sāktas celt pagājušā gadsimta 60. gadu otrajā pusē. Savukārt tipiskais ilgbūvētājs ir tā saukto “trekno gadu” būvniecība buma upuris. Juridiski un varbūt arī fiziski viņš sāka celtniecību pirms 2008. gada, kurā būvniecību nācās apturēt. Daudzi tādi būvobjekti pēc tam ceļojuši no rokas rokā, pirkti un pārdoti ar atlaidēm, bet bez pienācīgi sakārtotiem dokumentiem, par ko tagad nākas maksāt būvju aktuālajiem īpašniekiem.
Veco būvju vecajiem un arī jaunajiem saimniekiem var norādīt, ka viņi pie savām finansiālajām nepatikšanām paši vainīgi, jo prasību sakārtot šo būvju dokumentus valsts tik tiešam pasludināja savlaicīgi. Cita lieta ir jaunbūvju īpašnieki, kuri tagad nolikti vienā rindā ar visiem citiem uzmērīšanas pieteicējiem. Viņiem jācieš par to, ka valsts nav spējīga pildīt pati savu likumu prasības kaut vai ar likumu sakārtošanas metodi. Ar to konkrētajā gadījumā domāta rindu sakārtošana. No valsts puses tikai tāds labais darbs, ka V. Narnicka esot uzrunājusi Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, lai pašvaldības ir “saprotošākas pret saviem iedzīvotājiem šajā jautājumā". Ar to būtu jāsaprot maksimālās nodokļu likmes neiekasēšanu no tiem, kuri spēj pierādīt, ka sakārtos savu būvju dokumentus, tiklīdz būs izstāvējuši VZD rindu. Tāda labdarība pašvaldībām nozīmētu papildu darbu, korupcijas riskus un izredzes dabūt brāzienu no Valsts kontroles, ka pašvaldības nepilda likuma prasības. Lai reāli atliktu paaugstinātās nodokļa likmes piemērošanu tiem, kuri VZD rindā iestājušies, šāda atlikšana bija jāparedz likumā, kur šādiem gadījumiem rezervēta rubrika ar nosaukumu “pārejas noteikumi”. Tomēr ne ierēdņi, ne politiķi nav sevi apgrūtinājuši ar padomāšanu par valsts iestāžu spējām pildīt likuma prasības.
Kurš pirmais sauks VZD uz tiesu?
Visticamāk, ka ne VZD, ne citas instances nemaz nezināja, kāds izrādīsies reālais pieprasījums pēc kadastrālās uzmērīšanas. Par to liek domāt VZD nespēja atbildēt uz “Neatkarīgās” jautājumiem, cik lielā mērā līdz šim brīdim - līdz novembra beigām - ir izsmeltas vai nav izsmeltas ilglaicīgo būvju rezerves? Vai uzmērīšanas pieteikumu daudzums tagad jau atgriezies normālā līmenī un vai rinda uz uzmērīšanu sākusi sarukt? Uz to ir tikai pilnīgi neko neizsakoša atbilde, ka “piesakot būvju kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu klientiem ir jārēķinās ar gaidīšanu rindā vairāku mēnešu garumā”: varbūt divu mēnešu, bet varbūt 20 mēnešu ilgumā vai kā savādāk - kā nu paveiksies VZD un katram no tā klientiem. A. Šmits izsakās tikai tik tālu, ka “kadastrālās uzmērīšanas ierosinātājs meklē iespēju paātrināt VZD darbu, dāsni atalgojot ierēdņus”. Droši vien, ka šādi meklējumi ne visiem un vienmēr, bet tomēr noved arī līdz atradumiem.
Noteikti nav paveicies tiem, kuri nebūt nav kavējušies ar vēršanos VZD gadu un gadu desmitu garumā. Ilustrācijai der A. Šmita minēts piemērs ar privātmājas būvniecību. Maz ir cilvēku, kuri to spēj bez bankas kredīta. Kredīta saņemšanas kārtība ir tāda, ka apbūves zemei jāpiesaista potenciālās mājas pamati, kas kopā ar apbūves gabalu veido īpašnieka pašfinansējumu. Tādā veidā banka, izsniedzot kredītu, reģistrē hipotēku visam īpašumam. Bet, lai saņemtu piešķirto aizdevumu, īpašniekam VZD jāpasūta pirmreizējā kadastrālā uzmērīšana un, vēlreiz citējot VZD atrakstīšanos, “klientiem ir jārēķinās ar gaidīšanu rindā vairāku mēnešu garumā". Atliek tikai cerēt, ka VZD neizteiks mēnešos gadus, bet augstas inflācijas apstākļos arī ar mēnešiem pietiek, lai objekts (nebūt ne tikai privātmājas) vairs neiekļautos tāmē, ko pasūtītājs spējīgs apmaksāt.
“To bezspēcību, kas īpašniekiem jāpiedzīvo VZD, nevar aprakstīt, tādēļ vienīgais saprātīgais risinājums ir vērsties tiesā ar prasību par nodarīto zaudējumu piedziņu,” aicina A. Šmits.
Jā, jā, viss kļūs dārgāks
Pakļaujot inflācijas radītajām ciešanām savus klientus, VZD nolēmis vismaz pats no tām izvairīties, ceļot savu pakalpojumu tarifus. V. Narnicka tarifu celšanu sāka publiski gatavot pirms dažām nedēļām, piesakot to caur aģentūru LETA. Tarifu pieaugums būšot mazāks par dažām reizēm, bet lielāks par dažiem procentiem. Tātad izteikšanās jau zināmajā maksimāli nekonkrētajā VZD stilā par rindām “vairāku mēnešu garumā”.
Uz lūgumu konkretizēt tarifu palielināšanas plānus “Neatkarīgā” saņēma tikai stāstu, kam nevar nepiekrist: “Ņemot vērā, ka VZD sniegto pakalpojumu cenas pēdējo reizi bija aprēķinātas un noteiktas 2014. gadā, saskaņā ar noteiktajiem izdevumiem par precēm, pakalpojumiem, un tajā skaitā arī nodarbināto atlīdzību, tad pakalpojumu izmaksas šobrīd jau neatbilst faktiskajām pakalpojumu izmaksu pieaugumam 2022. gadā. Tāpēc ir uzsākts pakāpenisku maksas pakalpojumu izcenojumu pārskatīšanu atbilstoši to aktuālajām izmaksām”. VZD pamanījās ne ar vienu vārdu un kur nu vēl ar skaitli brīdināt, kad un ar ko “izcenojumu pārskatīšana atbilstoši to aktuālajām izmaksām” beigsies.
Apmaksāsim “labbūtību un izaugsmi”!
Ja VZD atbilde vispār kaut kam der, tad kā uzskates līdzeklis Latvijas Bankas un komercbanku speciālistiem, kuriem “runāt par inflāciju, nepieminot naudas drukāšanu - jaunais lojalitātes apliecinājums” (https://neatkariga.nra.lv/ekonomika/397529-runat-par-inflaciju-nepieminot-naudas-drukasanu-jaunais-lojalitates-apliecinajums). VZD izdevies ļoti jauki aprakstīt inflācijas spirāles griešanos, ko Eiropas Centrālās bankas veiktā eiro refinansēšanas likmes paaugstināšana vai nu neietekmē vispār nekā, vai paātrina.
Savukārt VZD klientiem, kuriem turpmāk būs jāmaksā vairāk par laikā nesaņemtiem pakalpojumiem, jāielāgo, ka papildu maksa tikšot novirzīta ne iestādes ierēdņu barošanai, bet daudz cēlākiem mērķiem: “Lai VZD sasniegtu izvirzītos stratēģiskos mērķus, kuri paredz, ka VZD dienests kļūs par stratēģisko partneri viedai Latvijas teritorijas pārvaldībai ar skaidru redzējumu par to, ka dienests ikvienam sniedz ērtus, labi saprotamus, sasniedzamus un uz sabiedrības interesēm vērstus pakalpojumus. To plānojam ieviest paredzot četras mūsu darbības galvenās prioritātēs, kas aptver datu un procesu pārvaldību, pakalpojumus, sadarbību ar partneriem un darbinieku labbūtību un izaugsmi.”
Komentāri
Ierakstīt komentāru