BAUFONDS | ZIŅAS

Vēl joprojām aktuāla ir līdz 90. gadu sākumam celto privāto dzīvojamo māju nodošana ekspluatācijā un ierakstīšana zemesgrāmatā. LV portāls skaidro, kādi normatīvi ir jāievēro un kādi dokumenti nepieciešami, lai to paveiktu. Robežšķirtne ir 1993. gada 5. aprīlis – līdz šim datumam celtajām ēkām būvvalde nepārvērtē būvniecības tiesiskumu, bet aprobežojas ar fakta esamību dabā. Ja būvprojekta nav, bet būvvalde gūst pārliecību, ka ēka ir izbūvēta pirms 1993. gada, būvvaldei nav tiesiska pamata iepriekš pieņemt, ka konkrētā ēka ir patvaļīgas būvniecības objekts. Ja persona vēlas saņemt aktu par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā un būvniecības dokumentācijas nav, tā ir jāgatavo no jauna. Taču šī ēka tiek vērtēta kā jaunbūve. Ja gadu gaitā ir veiktas kādas pārbūves un ēka nav nodota ekspluatācijā, nepieciešams izstrādāt un būvvaldē saskaņot būvprojekta izmaiņu projektu. Samērā daudzi LV portāla lasītāji uzdod jautājumus par to, kā nodot ekspluatācijā ēkas, kas celtas pirms vairāk nekā 30 gadiem,

  Mežs un zeme, uz kā tas atrodas, ir vērtība - tā pārdošana vai apsaimniekošanas pakalpojuma nolīgšana ir nozīmīgs lēmums, kuru veicot jābūt piesardzīgam, jo nekustamais īpašums ir populārs krāpnieku mērķis. Inflācijas laikā krāpniecības un zādzības īpaši pieaug - labticīgi mežu īpašnieki meklē papildu ienākumus un krāpnieki pastiprināti meklē aizvien jaunus guvumus. Kā atpazīt krāpniekus? Biežāk sastopamie krāpniecības veidi Bieži sastopami ir negodīgi starpnieki - uzņēmumi, kas pamanījušies iegūt meža īpašnieku datus - adresi, telefona numuru. Šādus datus aizsargā likums un to ieguve ir nelikumīga, tāpēc zvans no kāda potenciālā meža pircēja jau ir pirmais brīdinājuma signāls, ka šī mijiedarbība notiek ar potenciālo krāpnieku. Vēl kāda no iespējamās krāpšanas pazīmēm pārsvarā ir darījumā piedāvātā cena. Turklāt šie darījumi lielākoties norisinās zibenīgā ātrumā, krāpnieki vēlas negodīgo darījumu noslēgt ātri, mākslīgi to steidzinot un nosakot kārdinoši izdevīgu īpašuma cenu. Process

Elektroenerģijas rēķinu pamatā veido trīs daļas, divas būtiskākās – maksa par elektroenerģiju un maksa par elektrības piegādi. Trešā daļa ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Lai rēķins par elektrību būtu iespējami zemāks, svarīgi rūpīgi izvērtēt vajadzības un patēriņa paradumus – mājsaimniecībā izmantotās elektroiekārtas, to darbināšanai nepieciešamo jaudu (slodzi), kā arī patēriņa apjomu. Kam pievērst uzmanību, lai noskaidrotu, vai pastāv iespējas samazināt ikmēneša elektrības rēķinu? Četrus būtiskus ieteikumus sagatavojis elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls". 1. Zini sava elektrības pieslēguma fāžu un ampēru, kā arī patērēto kilovatstundu skaitu Maksu par elektroenerģiju nosaka patēriņš – patērēto kilovatstundu (kWh) skaits un uz katru kWh attiecinātais elektroenerģijas tirgotāja tarifs. Gan pašu tirgotāju, gan konkrētu tarifu (produktu) pie šī tirgotāja izvēlas klients (tirgotāju tarifu apjomu ietekmē elektroenerģijas cena tirgū, bet atkarībā

No 1.maija dabasgāzes tirgus, tāpat kā elektroenerģijas tirgus, būs pilnībā atvērts. Mājsaimniecību lietotāji turpmāk varēs izvēlēties savam patēriņam piemērotāko dabasgāzes tirgotāju un piedāvājumu, un dabasgāzes cena tiks noteikta abām pusēm - lietotājam un dabasgāzes tirgotājam -, savstarpēji vienojoties. Kas jāņem vērā? Mājsaimniecību lietotājiem būs pieejami divu veidu produkti fiksētas cenas (cena nemainīga noteiktam periodam) un mainīgas jeb biržas cenas produkts (mainās atbilstoši cenai biržā). Katram lietotājam ieteicams izpētīt tirgotāju piedāvājumus un pārdomāt, kurš no piedāvātajiem produktiem būs izdevīgākais saviem patēriņa paradumiem. Mainīgas cenas produkts Mainīgas cenas produkta gadījumā dabasgāzes cena lietotājam tiek noteikta atbilstoši TTF (Title Transfer Facility) dabasgāzes biržas cenai, un tā var mainīties katru mēnesi atkarībā no norisēm pasaules dabasgāzes tirgū. Jāņem vērā, ka tirgotāji var piemērot maksu par tirdzniecības pakalpojumu, kas arī jāatspoguļo pie

Tuvojas pavasaris, un “zaļie pirkstiņi” kļūst nemierīgi! Dārznieka gēns neiznīkst – ne viens vien pilsētnieks prāto, kur kaut ko iesēt vai iestādīt, vai tas būtu sīpols podiņā uz palodzes, vai vesela dobe urbānajā mazdārziņā. Kaut arī vairumā jauno projektu dzīvokļiem ir balkons vai terase, kur lolot savu pilsētas oāzi, kopumā lielajās pilsētās tā tomēr ir reta greznība. Vecajos namos balkonu lielākoties nav vai arī tie ir niecīga izmēra. Ko darīt, ja dārzu tomēr gribas iekopt? Ņemt talkā sienas! Padomus, kā veidot vertikālos dārzus, apkopojuši “Bonava Latvija” eksperti. Kas tad īsti ir vertikālie dārzi? Vertikālais dārzs – tā ir vertikālas telpas izmantošana augu audzēšanai neatkarīgi no konstrukcijas, uz kuras dārzs iekārtots, un oāzes izmēra. Lielākoties šādu dārzu ierīkošanai ir piemērotas ēku sienas, uz kurām dažādos radošos veidos tiek nostiprinātas pamatnes puķupodu vai kastīšu novietošanai, bet tie var būt arī žogi un sētas, balkona margas, rūpnieciski ražotas konstrukcijas, pi

  Ēku energoefektivitāte pēdējos gados ir viena no aktuālākajām tēmām būvniecībā. Lai samazinātu ēku siltuma zudumus, ieteicams veikt to siltināšanu, kas ļaus jūtami ietaupīt uz apkures rēķina. Lasi tālāk un uzzini, kādi ir galvenie veicamie darbi, ja siltināšanā tiek izmantota akmens vate un līmjava. Fasādes siltināšana – izvēles un varianti Pamatā ārsienu siltināšanai ir divi izvēles varianti. Kā siltināšanas materiālus var izmantot akments vati vai putu polistirola plāksnes. Savukārt gala apdarē iespējams izvēlēties starp ventilējamo fasādi, kur starp siltinājumu un apšuvuma plāksnēm ir atstāta sprauga gaisa apmaiņai, vai t.s. mitro apdari jeb dekoratīvo apmetumu. Šoreiz par darbiem, kas jāveic, ja mājas siltināšana tiek veikta ar akmens vati, savukārt gala apdarē tiek izmantots dekoratīvais apmetums. Mājas siltināšana – darbu secība Veicot siltināšanu, nepieciešams ievērot darbu tehnoloģiju, kā arī pieļaujamās laikapstākļu normas. Tāpat būtiski jau pirms darbu sākuma izdarīt izvēli

Pirms mazliet vairāk nekā 30 gadiem, Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, tika veikta arī “dzīvokļu reforma” – mainījās mājokļu īpašumtiesības, un tie ieguva jaunus saimniekus. Savukārt daļa dzīvokļu palika pašvaldību īpašumā, un vietvaras tos turpināja izīrēt iedzīvotājiem. Nu daļai šādu dzīvokļu īrnieku gaidāmas izmaiņas, un viņiem var nākties meklēt citu pajumti. Uzreiz pēc valsts neatkarības atjaunošanas kādreizējie īpašnieki atguva savus īpašumus, tostarp arī dzīvojamos īres namus, kuri ar to īrniekiem slēdza jaunus līgumus, vai arī viņiem nācās meklēt citu dzīvesvietu. Savukārt pārsvarā padomju laikā celto ēku, kuri nonāca pašvaldības pārziņā, iedzīvotāji varēja savus dzīvokļus privatizēt par sertifikātiem vai arī izpirkt. Tomēr ievērojama daļa iedzīvotāju, ja tā varētu teikt, palika, “karājoties gaisā”. Viņi savus dzīvokļus neprivatizēja un turpināja tajos dzīvot, pamatojoties uz vēl padomju laikā noslēgtajām īres tiesībām. Pašvaldības vētī sociālos dzīvokļus Vietvaras šos mā

Ministru kabinets 7. martā atbalstīja jaunus būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumus, kas samazinās administratīvo slogu un vienkāršos būvju kadastrālās uzmērīšanas procesu, to pielāgojot aktuālajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā. Jaunā kārtība ļaus atsevišķos gadījumos atteikties no būvju kadastrālās uzmērīšanas, jo nepieciešamie dati tiks iegūti no būvniecības informācijas sistēmas (BIS). Jaunie noteikumi paredz, ka informāciju par būvi, kas nepieciešama datu reģistrācijai vai aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā, VZD iegūst no būvniecības informācijas sistēmas. Turpmāk, ja Kadastra informācijas sistēmā būs reģistrēta ēka vai telpu grupa, nevajadzēs izziņu par lietošanas veidu. Jaunie noteikumi noteic, ka pirmās grupas ēkas un otrās grupas palīgēkas, t. i., saimniecības ēkas, šķūņu u. c., kadastrālo uzmērīšanu VZD veiks, uzmērot ēkas garumu, platumu un augstumu pa ārpusi. Jaunie noteikumi paredz, ka VZD inženierbūves apvidū vairs nemērīs. Turpmāk VZD vairs neprasīs ē

Pēdējo gadu situācija un energoresursu cenu svārstības liek domāt par sava mājokļa energoefektivitāti. Energoefektīvi un pārdomāti mājokļi ne tikai ļauj samazināt uzturēšanas izmaksas, bet arī atvieglo ikdienu, mazina energoresursu cenu svārstību ietekmi un ceļ mājokļa vērtību. Par to, kādi ir energoefektīvās privātmājas būvniecības un renovācijas nosacījumi, kas jāņem vērā, lai uzceltu energoefektīvu vai pat pasīvu māju, kā izvēlēties ventilācijas sistēmu un kā parūpēties par mikroklimatu mājā, izvēlēties ēkas vadības risinājumus varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centra rīkotajā bezmaksas vebinārā “Kā uzcelt energoefektīvāko ēku Latvijā?” šī gada 12. aprīlī. Ko nozīmē “pasīvā māja”? Viens no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pasīvo ēku projektēšanu Latvijā ir “CMB”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis teic, ka vislētākā enerģija ir tā, kuru mēs nepatērējam. Arī māja jāuzbūvē tā, lai tā tērētu pēc iespējas mazāk enerģijas. “Pasīvais ēkas sertifikāts nav nekas mistisks.

Pašvaldību saistošie noteikumi nosaka nekustamā īpašuma īpašnieka pienākumu kopt piegulošo teritoriju, kas parasti problēmas sagādā privātmāju saimniekiem, jo daudzdzīvokļu, iestāžu un ražošanas ēku pārvaldītāji pārsvarā algo sētniekus vai uzkopšanas kompānijas, kas veic apkārtnes sakārtošanu. Savukārt privātmājas saimniekam pašam jāņem rokās slota, grābeklis vai izkapts. Bet ko darīt, ja spēki to vairs neatļauj? Žurnāla “Likums un Taisnība” lasītājs Andrejs sūkstas: “Pašvaldības saistošie noteikumi nosaka, ka man ir jāveic piegulošās teritorijas kopšana. Proti, jāpļauj un jāsavāc manam īpašumam piegulošās teritorijas zālājs. Esmu to darījis vairāk kā 50 gadus, bet nu vairs to fiziski nespēju. Vērsos pašvaldībā pēc risinājumu, lai pašvaldība nopļauj un savāc zāli, bet es par to samaksāšu. Atbilde bija, ka pašvaldība nedrīkst ņemt naudu no privātpersonām par pašvaldības teritorijas sakopšanu, tāpēc tāds pakalpojums netiek sniegts. Bet ko man darīt? Domāju, ka šis jautājums varētu intere

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas", kas nosaka, ka norāžu gadījumā par noziedzīgu darbību var nākties deklarēt mazāk nekā 10 000 eiro vešanu pāri ārējai robežai. Latvijas ārējā robeža ir robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī lidosta. Kompetentās iestādes amatpersona būs tiesīga pieprasīt, lai persona, kura šķērso valsts ārējo robežu un ved pāri mazāk nekā 10 000 eiro, aizpilda skaidras naudas deklarāciju, ja būs norādes par to, ka skaidra nauda ir saistīta ar noziedzīgu darbību. Personai būs pienākums nekavējoties aizpildīt un iesniegt skaidras naudas deklarāciju, tajā sniegto ziņu patiesumu apliecinot ar parakstu. Kompetentās iestādes būs Valsts ieņēmumu dienests, kā arī Valsts robežsardze, taču robežsardze tikai uz valsts ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kur muitas kontrole nav paredzēta. Šodien pieņemto likuma izmaiņu anotācijā skaidrots, ka šādas tiesību normas nepieciešamas, lai mazinā

“Kā sadalīt zemnieku saimniecību, šķirot laulību? Pēc kādiem principiem to dara? Vai iespējams, ka to sadala tā, lai viena puse nepaliek zaudētājos?” – jautā Veronika Jēkabpils novadā. Zemnieku saimniecības manta Zvērinātas advokātes Violetas Zeppas-Priedītes palīdze Krista Niklase klāsta, ka zemnieku saimniecības pārvaldību, mantas lietošanu un rīkošanos ar to regulē likums Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību, Civillikums un statūti, ja tādi zemnieku saimniecībā pieņemti. Tiesa, šis likums neregulē zemnieku saimniecības īpašnieku laulības šķiršanas gadījumus atšķirībā no citām likumā regulētajām saimniecībām (piemēram, ģimenes uzņēmuma darbības izbeigšanu vai reorganizāciju īpašnieku laulības šķiršanas gadījumā). Toties tas regulē nosacījumus attiecībā uz zemnieka saimniecības mantu, rīcību ar to un īpašnieka mantisko atbildību. Proti, likums paredz, ka zemnieka saimniecības mantu veido zemnieka saimniecības īpašnieka manta. Attiecīgi zemnieku saim

Marts sakustinājis ledu ne tikai Latvijas ūdenstilpēs, bet arī nekustamo īpašumu tirgū – rosība notiek, taču saukt to par atkusni būtu pāragri. Mājokļu segmentā, īpaši Rīgā un Pierīgā, parādījusies aktivitāte. Potenciālie pircēji kļuvuši elastīgāki savos nosacījumos, apsverot arī otrreizējā tirgus piedāvājumu, turpretī pārdevēji cenas šūpot negrib, tādējādi paildzinot objekta pārdošanai nepieciešamo dienu skaitu. Salīdzinot ar 2022. gada nogali, sērijveida dzīvokļu piedāvājums Rīgā palielinājies par 15%, bet īrei pieejamo dzīvokļu skaits sarucis par 6%. Vairumā gadījumu pircēji lūkojas pēc kvalitatīva, dzīvošanai gatava mājokļa – par šādiem īpašumiem pircēji gatavi pacīnīties, turklāt 31% darījumu notiek bez kredīta piesaistes, secināts nekustamo īpašumu aģentūras "Latio" jaunākajā "Mājokļu pircēju pārliecības indeksā". "Mājokļu pircēju pārliecības indeksa" dati par martu: 83 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus