Ugunsdrošības noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 238
Rīgā 2016. gada 19. aprīlī (prot. Nr. 19 10. §)

Ugunsdrošības noteikumi

Izdoti saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 12. pantu

 
4.2. Apkures un ventilācijas sistēma, iekārta un ierīce

63. Dūmeju, dūmeni, dūmkanālu, dūmrovi, ierīci dūmgāzu novadīšanai (turpmāk – dūmvads), apkures iekārtu un ierīci, ventilācijas sistēmu un ierīci izbūvē atbilstoši apkures ierīču būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām, uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar ražotāja prasībām.

64. Attālums no dūmvada iekšējās virsmas līdz degtspējīgai konstrukcijai ir vismaz:

64.1. 380 mm, ja dūmvadam pievienotās apkures ierīces darbības laiks ir līdz trim stundām;

64.2. 510 mm, ja apkures ierīces darbības laiks ir ilgāks par trim stundām.

65. Attālums no dūmvada iekšējās virsmas līdz grūti degtspējīgai konstrukcijai ir vismaz:

65.1. 250 mm, ja apkures ierīces darbības laiks ir līdz trim stundām;

65.2. 380 mm, ja apkures ierīces darbības laiks ir ilgāks par trim stundām.

66. Šo noteikumu 64. un 65. punkta prasības neattiecas uz dūmvadu, ja tā ražotājs noteicis citādi.

67. Lai nodrošinātu dūmvada, apkures iekārtas un ierīces drošu ekspluatāciju un nepieļautu sodrēju degšanu dūmvadā, to tīra.

68. Sodrējus no ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīces un iekārtas dūmvada tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim), kā arī vienu reizi apkures sezonā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam). Ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīce un iekārta ir apkures ierīce un iekārta, kura neakumulē (sevī neuzkrāj) siltumu ilgāk par trim stundām.

68. Sodrējus no ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīces un iekārtas dūmvada tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim), kā arī vienu reizi apkures sezonā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam). Ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīce un iekārta ir apkures ierīce un iekārta, kura neakumulē (sevī neuzkrāj) siltumu ilgāk par trim stundām.

69. Dūmvadu un cietā un šķidrā kurināmā apkures ierīci un iekārtu, kas nav minēta šo noteikumu 68. punktā, tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim).

70. Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi (turpmāk – gāzes aparāts), tīra un tā tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, veic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaudi un sastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu (8. pielikums).

71. Ekspluatācijas laikā šķidrā kurināmā apkures iekārtas, ierīces un gāzes aparāta dūmvadu pārbauda un attīra šādos termiņos:

71.1. ķieģeļu dūmvadu – ne retāk kā reizi gadā;

71.2. ķieģeļu dūmvadu ar oderējumu – ne retāk kā reizi divos gados;

71.3. keramikas un šamota dūmvadu – ne retāk kā reizi divos gados.

72. Par dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, gāzes aparāta, dabīgās ventilācijas kanāla tīrīšanas rezultātiem sastāda aktu. Aktā norāda šādu informāciju:

72.1. objekta nosaukums, piederība, adrese vai atrašanās vieta un darba veikšanas datums;

72.2. dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, dabīgās ventilācijas kanāla atrašanās vieta objektā un tā apraksts;

72.3. vārds un uzvārds personai, kas veica dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, dabīgās ventilācijas kanāla tīrīšanu;

72.4. izglītību vai kvalifikāciju apliecinoša dokumenta vai prakses sertifikāta nosaukums un numurs personai, kas veica dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, dabīgās ventilācijas kanāla tīrīšanu. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz viendzīvokļa objekta cietā kurināmā apkures ierīci, tās dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu, ja tīrīšanu veikusi atbildīgā persona;

72.5. atzinums par veiktā darba rezultātu. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz viendzīvokļa objekta cietā kurināmā apkures ierīci, tās dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu, ja tīrīšanu veikusi atbildīgā persona.

73. Dūmvada, apkures iekārtas un ierīces tehnisko stāvokli novērtē, lai noteiktu tā atbilstību būvniecību un ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu un ražotāja prasībām.

74. Cietā un šķidrā kurināmā apkures iekārtas, ierīces, dūmvada un dabīgās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaudi veic reizi piecos gados.

75. Par dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabīgās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaudes rezultātiem sastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu (8. pielikums).

76. Tehniskā stāvokļa pārbaudes aktam pievieno fotogrāfijas, videoierakstus vai citu pārbaudē izmantoto ierīču rādījumu rezultātus.

77. Tehniskā stāvokļa pārbaudes akta grafiskajā attēlojumā norāda pārbaudītā dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabīgās ventilācijas kanāla atrašanās vietu objekta plānojumā.

78. Ja pārbaudē konstatēta dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabīgās ventilācijas kanāla neatbilstība būvprojekta (paskaidrojuma rakstā un apliecinājuma kartē) risinājumiem vai normatīvo aktu vai ražotāja prasībām, tehniskā stāvokļa pārbaudes akta sadaļā "Piezīmes" ieraksta neatbilstības raksturojumu un pamatojumu ar atsauci uz būvprojekta (paskaidrojuma raksta un apliecinājuma kartes) attiecīgo daļu, lapas numuru vai ražotāja prasību.

79. Ja apkures iekārtu vai ierīci maina pret citu apkures iekārtu vai ierīci, tad, lai noteiktu dūmvada un ventilācijas sistēmas vai kanāla atbilstību jaunās iekārtas vai ierīces pievienošanai, pārbauda dūmvada, ventilācijas sistēmas vai kanāla atbilstību būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Par pārbaudes rezultātiem sastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu (8. pielikums). Tehniskā stāvokļa pārbaudes akta sadaļā "Piezīmes" norāda, vai attiecīgo apkures ierīci vai iekārtu var pievienot dūmvadam.

80. Dabīgās ventilācijas kanālu pārbauda un tīra:

80.1. ne retāk kā reizi piecos gados;

80.2. ja objektā ir gāzes aparāts, – ne retāk kā reizi trijos gados.

81. Tīrot apkures ierīces un iekārtas, izdedžus un pelnus uzglabā degtnespējīgā ietvarā ārpus objekta.

82. Objektā, kur tehnoloģiskajā procesā veidojas degtspējīgi putekļi, apkures iekārtas un ierīces virsma ir gluda.

83. Objekta bēniņos dūmvadu un sienu, kurā atrodas dūmvads, nobalsina vai nokrāso ar gaišu degtnespējīgu (ugunsreakcijas klase A1) krāsu.

84. Gāzes aparātu vai šķidrā kurināmā apkures iekārtu un ierīci aprīko ar drošības sistēmu, kas pārtrauc gāzes vai šķidrā kurināmā piegādi, ja kurtuvē nodziest liesma vai kurtuvei ir nepietiekama vilkme.

85. Objektu, kurā atrodas šķidrā kurināmā tvertne, no pārējām telpām ugunsdroši nodala ar:

85.1. ugunsdrošām starpsienām, kuru ugunsizturības robeža nav zemāka par EI-60;

85.2. ugunsdrošu pārsegumu, kura ugunsizturības robeža nav zemāka par REI-60;

85.3. ugunsdrošām durvīm, kuru ugunsizturības robeža nav zemāka par EI-30.

86. Objektā, kurā atrodas šķidrā kurināmā tvertne, izbūvē ārējo logu, kura laukums ir vismaz 0,05 m2, rēķinot uz 1 m3 telpas, bet ne mazāks par 0,25 m2. Šīs telpas nodrošina ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu.

87. Šķidrā kurināmā apkures iekārtas un ierīces degvielas tvertni, kas lielāka par 200 litriem, aprīko ar norobežojošām konstrukcijām, kas norobežo degvielas noplūdi tvertnes bojājuma gadījumā. Šā punkta prasības neattiecas uz tvertnēm ar dubultām sienām un tvertnēm, kuru konstrukcija iekšējās sienas bojājuma gadījumā nepieļauj vielas nekontrolētu izplūšanu ārpus rezervuāra ārējās norobežojošās konstrukcijas.

88. Objektā, ja tas nav ugunsdroši atdalīts no cita objekta, nedrīkst izvietot šķidrā kurināmā tvertnes, kuru kopējā ietilpība ir lielāka par 5000 litriem degvielas.

89. Aizliegts:

89.1. izmantot bojātu apkures iekārtu, ierīci vai dūmvadu;

89.2. pārkurināt apkures iekārtu vai ierīci;

89.3. atstāt bez uzraudzības iekurtu apkures iekārtu un ierīci, izņemot gadījumu, ja to pieļauj ražotājs;

89.4. novietot un uzglabāt degtspējīgas vielas un priekšmetus (tai skaitā kurināmo) uz apkures iekārtas un ierīces;

89.5. novietot un uzglabāt degtspējīgas vielas un priekšmetus (tai skaitā kurināmo) pie apkures iekārtas un ierīces tuvāk par 0,5 m;

89.6. novietot degtspējīgas vielas un priekšmetus (tai skaitā kurināmo) kurtuves priekšā tuvāk par 1,2 m;

89.7. iekuršanai izmantot degtspējīgus šķidrumus, izņemot speciāli šim nolūkam rūpnieciski izgatavotos šķidrumus;

89.8. kurināt apkures iekārtu un ierīci ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus;

89.9. izmantot dabīgās ventilācijas kanālu un mehāniskās ventilācijas sistēmu apkures iekārtas un ierīces dūmgāzu novadīšanai;

89.10. daudzdzīvokļu objektā dabīgās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves;

89.11. dūmvadu, dabīgās ventilācijas kanālu un mehāniskās ventilācijas sistēmu attīrīt, to izdedzinot;

89.12. uzglabāt degvielas tvertnes un degtspējīgus šķidrumus telpā, kurā atrodas šķidrā kurināmā apkures iekārta vai ierīce;

89.13. izmantot dūmvadu, mehāniskās ventilācijas sistēmu un dabīgās ventilācijas kanālu tam neparedzētiem nolūkiem (elektroinstalācijas, elektronisko sakaru tīklu vai citu inženiertīklu tranzītam).

90. Mehāniskās ventilācijas sistēmu un dabīgās ventilācijas kanālu tīra, lai nepieļautu uguns izplatīšanos būvē.

91. Mehāniskās ventilācijas sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaudi un tīrīšanu veic reizi piecos gados.

92. Par mehāniskās ventilācijas sistēmas tīrīšanu vai pārbaudes rezultātiem sastāda aktu. Aktā norāda šādu informāciju:

92.1. objekta nosaukums, piederība, adrese vai atrašanās vieta un darba veikšanas datums;

92.2. ventilācijas sistēmas atrašanās vieta objektā un tās apraksts;

92.3. vārds un uzvārds personai, kas veica ventilācijas sistēmas tīrīšanu un pārbaudi;

92.4. izglītību vai kvalifikāciju apliecinoša dokumenta nosaukums un numurs personai, kas veica ventilācijas sistēmas tīrīšanu un pārbaudi. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz viendzīvokļa objektu, ja tīrīšanu veikusi atbildīgā persona;

92.5. ventilācijas sistēmas atbilstības raksturojums tehniskā projekta risinājumiem, ja ventilācijas sistēma neatbilst būvnormatīva prasībām;

92.6. ventilācijas sistēmas atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

92.7. ventilācijas sistēmas iekārtu un ierīču atbilstība ražotāja prasībām;

92.8. atzinums par ventilācijas sistēmas turpmāku ekspluatāciju. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz viendzīvokļa objektu, ja tīrīšanu veikusi atbildīgā persona.

93. Aktam par mehāniskās ventilācijas sistēmas pārbaudes rezultātiem pievieno fotogrāfijas, videoierakstus vai citu pārbaudē izmantoto ierīču rādījumu rezultātus.

94. Mehāniskās ventilācijas sistēma, kas nosūc degtspējīgas gāzes, tvaikus vai putekļus, ir sprādziendrošā izpildījumā, un to aprīko ar aizsargierīcēm, kas nepieļauj svešķermeņu iekļūšanu sistēmā. Šādu ventilācijas sistēmu pārbauda un tīra ne retāk kā reizi gadā.

95. Ventilācijas sistēmas metāla konstrukcijas, ierīces un iekārtas iezemē.

96. Ventilācijas sistēmas automātiskos ugunsdrošos vārstus, aizsargierīces un to iedarbināšanas mehānismus attīra no putekļiem un citiem nosēdumiem.

97. Objekta atbildīgā persona nodrošina brīvu piekļūšanu ugunsdrošajiem vārstiem, pretvārstiem un citiem ventilācijas sistēmas elementiem, kuriem jāveic pārbaude vai tehniskā apkope.

98. Ja ēkā ir izbūvēta atsevišķa telpa mehāniskās ventilācijas iekārtām, to tur aizslēgtu.

99. Aizliegts:

99.1. sprādzienbīstamā un ugunsbīstamā objektā darbināt tehnoloģisko iekārtu un veikt tehnoloģisko procesu, ja ventilācijas sistēma ir bojāta vai nedarbojas;

99.2. ventilācijas iekārtas telpā uzglabāt vielas un priekšmetus;

99.3. sprādzienbīstamā un ugunsbīstamā objektā ekspluatēt ventilācijas iekārtu, kura nav sprādziendrošā izpildījumā.